Slavenais krievu aktieris Arturs Smoļaņinovs visu savu bērnību pavadīja Ukrainā, mākslinieka vecvecāki bija no Ukrainas, tāpēc viņš ļoti sāpīgi pārdzīvo Krievijas Federācijas karu pret Ukrainu.
Intervijā raidījumam ”Pastāsti Gordejevai) Smoļaņinovs pastāsta, ka patiesībā daudzi krievi ir noraizējušies par karu Ukrainā. Tomēr viņi baidās iziet ielās, un tam ir iemesls:
“Mēs esam ķīlnieki. Kad tu esi ķīlnieks, tev ir divas iespējas: vai nu bēgt, ja vari, vai palikt un mīlēt tādu, kāds tu esi. Un dziedāt slavinošas dziesmas. Un jo vairāk tu ienīsti, jo skaļākas dziesmas. Jo vairāk šo izteikumu sabiedrības mīlestības un uzticības,” sacīja Smoļaņinovs.
Viņš atcerējās, kā reiz tikās ar Putinu. Tas bija filmas “9. kompānija” pirmizrādē, kurā Smoļaņinovs spēlēja vienu no galvenajām lomām. Tas bija privāts lentes seanss, kas tika organizēts īpaši Putinam.
Aktieris atceras, ka pēc pirmizrādes viņi ar Putinu runājuši gandrīz stundu un bijušas divas lietas, kas mākslinieku apdullinājušas.
“Jau tad man radās aizdomas, ka šeit kaut kas nav kārtībā. Pēc tam gandrīz stundu sēdējām pie viņa. Ko es atceros. Divas visspilgtākās atmiņas. Pirmais iespaids ir smarža, kas no viņa nāca. Speciāls ”parfimērijas karaspēks”, laikam bija strādājis, jo tāda sajūta, tas man radīja tad kaut kādas absolūtas instinktīvas kalpības sajūtu. Nekad mūžā tādu smaku nebiju jutis. Man liekas, ka te nav nekādi sīkumi. visa specoperācija “… Un, otrkārt, mēs stundu runājām.
Mēs runājām par Afganistānu un viņš sāka runāt, ka šī narkotiku tirdzniecība ir izdevīga amerikāņiem. Un tas viss izklausījās ļoti pārliecinoši. Viņš meistarīgi apguva manipulācijas paņēmienus. Bet pēc tam aizbraucām no turienes, es sev jautāju: “Par ko mēs runājam, un es sapratu, ka neatceros ne vārda. Man bija pilnīga sajūta, ka tā ir saruna par neko. Tā bija tikai pelēka migla,” dalījās Smoļaņinovs.
Tajā pašā laikā aktieris pārdomāja, pēc kā Putins varētu vadīties, kad viņš nolēma uzbrukt Ukrainai:
“Kā es saprotu, viņa profesija bija meklēt šīs lielās tēvijas ienaidniekus. Es domāju, ka tas ir ļoti personisks iemesls. Tā ir atriebība. Jo cilvēks visu mūžu ir mācījies meklēt ienaidniekus. Visa viņa dzīve ir specoperācija. Saki vienu, domā citu, dari trešo. Bet man liekas, ka prezidenta darbs ir saistīts ar draugu meklēšanu. Un VDK virsnieka profesija ir saistīta ar ienaidnieku meklēšanu. Varbūt viņam tas patiktu savādāk, velns zina, es sapņoju viņa vietā, bet nevaru. Jo idejas viņu kontrolē, nevis viņš idejas, plus jebkādas ārējās kontroles neesamība,” stāstīja aktieris.
Viņš dalījās, ka nejūtas vainīgs, jo nav pieņēmis lēmumu par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainas teritoriju. Smoļaņinovs uzskata, ka par to ir atbildīgi konkrēti cilvēki. Taču māksliniekam ir kauns, ka viņa tautiešiem nav kauna.
“Es nejūtos vainīgs. Jūtos atbildīgs par notiekošo. Man ir kauns par tiem, kuriem nav kauna,” sacīja mākslinieks.
