Sākot ar 1.jūliju, PVN visām precēm un pakalpojumiem palielinājās no 22 procentiem līdz 24 procentiem. Visvairāk to izjutīs pārtikas veikalu pircēji, kur cenu pieaugums šogad jau ir bijis ievērojams un pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Arī akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par pieciem procentiem.
Pēc LHV Bank ekonomikas analītiķes Triinu Tapveres teiktā, nodokļu palielināšanai būs vislielākā ietekme uz pārtikas cenām, jo nozare vēl nav uzrādījusi labus rezultātus.
PVN pieaugums arī paātrinās inflāciju. Vidēji cenu pieaugumam veikalos vajadzētu saglabāties 1,6 procentu apmērā, taču dzīve ir parādījusi, ka cenas tiks celtas vairāk. Piemēram, LHV Bank prognozē sešu procentu gada inflāciju.
Pēc Igaunijas Bankas datiem, lielākās bažas Igaunijas ekonomikai rada straujais cenu pieaugums, kas, pēc centrālās bankas prognozēm, šogad sasniegs 5,4 procentus.
“Ja padomā par to, kas rada lielākās bažas par Igaunijas ekonomiku, tas ir diezgan strauji augošais cenu līmenis, aptuveni 5,5 procenti šogad. Vislielāko cenu pieaugumu rada pārtikas produktu cenu kāpums, un jārunā arī par nodokļu paaugstināšanu, tagad vasaras vidū būs PVN pieaugums, kas atkal veicinās inflāciju,” jūnijā ERR sacīja Eesti Pank ekonomists Rasmuss Kattai.
Par PVN palielināšanu pagājušajā gadā nolēma Reformu partijas, partijas “Igaunija 200” un sociāldemokrātu valdība tā sauktā plašā drošības nodokļa ietvaros. Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozi, tam līdz 2028. gada beigām bija jānodrošina gandrīz 2,5 miljardi eiro papildu nodokļu ieņēmumu.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas pagājušā gada aprēķiniem, PVN pieaugums par diviem procentiem valsts kasē 2025. gadā ienesīs 113 miljonus eiro, 2026. gadā – 235 miljonus, 2027. gadā – 242 miljonus un 2028. gadā – 252 miljonus eiro.
