Šīs interesanto dārza ideju galerijas ievadā aizsāksim tēmu par vasaras laikā siltumnīcā augošajiem augiem un problēmām , kuras rodas karstuma ietekmē. Katru vasaru mēdz būt īsāki vai garāki karstuma periodi, kad augi siltumnīcās burtiski nīkst karstuma dēļ. Jo mazāka siltumnīca, jo mazāks gaisa apjoms ir tajā. Lai palīdzētu augiem, parasti cenšas tos vairāk laistīt. Ūdens augā pilda trīs funkcijas: transportē minerālvielas no saknēm uz lapām un augļiem; nodrošina fotosintēzi (cukuru ražošanu no ūdens un ogļskābās gāzes gaismas ietekmē), iztvaikojot ūdens palīdz atdzesēt auga daļas (karstā laikā lielāko daļu ūdens augs izmanto, lai atvēsinātos).
Tomēr karstā laikā bieži gadās, ka arī laistīšana daudz nelīdz. Ūdens iztvaiko galvenokārt caur lapu atvārsnītēm. Arī ūdens tvaiki no gaisa nonāk lapā caur atvārsnītēm un tiek izmantoti fotosintēzei. Dienā abi šie procesi norisinās vienlaicīgi, bet naktī augs tikai elpo, tātad ūdens iztvaiko no lapām. Ja gaisa mitrums ir ļoti zems, atvārsnītes veras ciet, lai saglabātu to ūdens daudzumu, kas augā jau ir. Tā kā atvārsnītes spēlē sūkņa lomu, to aizvēršanās būtībā pārtrauc ūdens piegādi no saknēm lapās. Mitrums paliek sakņu zonā, bet lapas tā trūkuma dēļ lēnām vīst – sākumā no malām, vēlāk pilnībā. Tā kā naktī gaisa mitrums ir augstāks nekā dienā, lapas atžirgst, bet uz to malām bieži paliek iedega – atmirušu šūnu kārta. Vēlāk uz šīm iedegām uzmetas sekundārās infekcijas, tostarp pelēkā puve. Iztvaikojot ūdeni caur lapām, augi atvēsina ne vien paši sevi, bet arī apkārtējo gaisu (īpaši starp lapām). Dienas vidū mēdz būt brīži, kad siltumnīcā gaiss ir par dažiem grādiem vēsāks nekā ārā. To gan vairāk novēro lielajās siltumnīcās, kur lielāks gaisa apjoms un attiecīgi arī temperatūras inerce. Turpinājums sekos!
darzi268
