Zaudējot Eiropas gāzes tirgu un negaidot jaunu līgumu par piegādēm Ķīnai, Gazprom turpina samazināt ražošanu un iesaldēt akas atradnēs no Jamalas līdz Sibīrijai.
Gazprom koncerna gāzes ieguve 2023.gada beigās sasniedza 359 miljardus kubikmetru, teikts kompānijas pirmdien publicētajā gada pārskatā.
Salīdzinot ar 2022.gadu, Gazprom zaudēja vēl 13% saražotās produkcijas jeb 53,9 miljardus kubikmetru, bet salīdzinājumā ar pirmskara 2021.gadu – 30% saražotās produkcijas jeb 156 miljardus kubikmetru. Uzņēmuma rezultāti pērn bijuši sliktākie 34 gadu laikā, kas pagājuši kopš PSRS Gāzes rūpniecības ministrijas pārveidošanas par Gazprom.
No Padomju Savienības drupām Gazprom paņēma vairāk nekā 600 miljardus kubikmetru ikgadējās gāzes ražošanas. 2000. gadu sākumā tie jau bija 520 miljardi kubikmetru gadā, ražošanas apjoms pakāpeniski nokritās zem 500 miljardiem, bet pēc Krimas aneksijas – līdz 420 miljardiem kubikmetru 2021. gadā. Taču iebrukums Ukrainā un neveiksmīgais mēģinājums “nosaldēt Eiropu” pielika punktu uzņēmumam, kas pārvalda pasaulē lielākās pārbaudītās gāzes rezerves.
Atslēdzot gāzi lielākajai daļai Eiropas klientu, Gazprom zaudēja pārdošanas tirgu, ar kuru tas bija veidojis savienojumus vairāk nekā pusgadsimtu. Pērn valstīm, kas nav NVS valstis, tā pārdeva tikai 69 miljardus kubikmetru gāzes – tas ir minimālais apjoms kopš 1985.gada. Bet piegādes Eiropai saruka līdz 28 miljardiem kubikmetru, kas ir 70. gadu otrās puses līmenis.
Pirmo reizi kopš 90. gadu beigām Gazprom gadu noslēdza ar neto zaudējumiem saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS), un tā apjoms – 629 miljardi rubļu (ap 6,4 miljardi eiro) – kļuva par rekordu visā uzņēmuma vēsturē.
Kremlis paļaujas uz Ķīnu, piedāvājot tai 5 reizes palielināt gāzes iepirkumus un papildus pirmajai līnijai, kas sāka darboties 2019. gadā, izbūvēt jaunu cauruļvadu “Sibīrijas spēks-2”. Taču Pekina vilcinās, gaidot no Krievijas jaunas atlaides gāzei, kas Ķīnas pircējiem jau tagad maksā par 46% lētāk nekā Eiropas valstīm un Turcijai.
Putina valsts vizītes Pekinā rezultātā maijā nebija iespējams realizēt projektu . Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins oficiālajos paziņojumos nekad nav pieminējis Krievijas gāzi. Financial Times avoti, kas iepazinušies ar sarunu gaitu, sacīja, ka Sji Dzjiņpins pieprasījis Putinam samazināt gāzes cenu līdz iekšzemes Krievijas līmenim. Turklāt viņš piekrita iegādāties tikai nelielu daļu no 50 miljardiem kubikmetru “Sibīrijas spēks-2” jaudas, ar ko Putins rēķinājās. Sarunas par projektu, kā norāda FT avoti, nonākušas strupceļā, un Krievijas investīciju bankas slēgtajos ziņojumos jau ir izslēgušas Ķīnas līgumu no Gazprom nākotnes aplēsēm
