Krievijas spēki atradās tik tuvu, ka Bohdans, ukraiņu karavīrs no 79. gaisa uzbrukuma brigādes, varēja redzēt tos rokot. Tā savu klātienē piedzīvotā stāstu ievada The New York Times žurnālisti.
Rakšana ir tas, ko darīt šajā nolaistajā izdegušās zemes joslā Ukrainas austrumos, lai izvairītos no nāves. Bohdans vēlas, lai krievi nomirst. Tāpēc viņš pacēla no pleca šaujamu raķešu granātmetēju, palūkojās pāri viņa tranšejas malā uzstādītajiem smilšu maisiem un izšāva. Rakšana apstājās. Mirkli vēlāk krievu karavīri izlaida automātisko apšaudes zalvi. Tad darbība apklusa.
“Mēs viņus apklusinājām,” Bohdans apmierināti sacīja, dodoties uz bunkuru dziļāk pazemē. “Man vienkārši vajag padzert kafiju.”
Tāda ir dzīve tajā, ko Ukrainas militārpersonas sauc par nulles līniju – frontes līniju tālāko malu -, kur krievi atrodas tikai 300 metru attālumā.
Dubļos, kur virs sasalušajiem zemes gabaliem atrodas slapjš, biezs māls, ir daudz veidu, kā nogalināt un tikt nogalinātam. Krievijas helikopteri regulāri uzbrūk Ukrainas tranšejām. Krievi bombardē ukraiņu pozīcijas ar smago artilēriju no jūdžu attāluma un sūta nelielas karavīru grupas, lai nakts melnumā mēģinātu iefiltrēties Ukrainas ierakumos.
Jaudīgi bezpilota lidaparāti riņķo augstu virs galvas, veicot uzraudzību, un mazāki, jau lēti nopērkami kvadrokopteri iemet improvizētas sprāgstvielas ierakumos.
Krievijas uzbrukumi var ietvert bruņumašīnas un tankus, vai arī tie var notikt kājnieku karavīru viļņos, mēģinot iebrukt tranšejā.
Ukraiņi spēcīgi atsitas. Un šajā frontes kabatā, netālu no izpostītās Mariinkas pilsētas Doņeckas apgabalā, viņi gada laikā lielā mērā ir izjaukuši katru Krievijas mēģinājumu ieņemt jaunu vietu.
Laikrakstam New York Times tika piešķirta reta iespēja pievienoties karavīriem no 79. brigādes frontes līnijas tālākajā malā, lai labāk izprastu, kāds karš ir karavīriem, kuri ir pietiekami tuvu, lai redzētu krievus kara saplosītajās Ukrainas zemēs, kuras viņi ir apņēmības pilni aizstāvēt. Drošības apsvērumu dēļ karavīru pilnie vārdi netiek izpausti.
Neskatoties uz intensīvajām cīņām visu ziemu, kopš septembra Krievija visā austrumu frontē ir sagrābusi tikai aptuveni 1000 kvadrātkilometrus, liecina Vašingtonas pētniecības organizācijas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra februārī publiskotais ziņojums.
Apmeklējot ierakumus, redzams, kāpēc izlauzties cauri ieraktajām un nocietinātajām līnijām ir nāvējošs darbs. Taču turēšana uz vietas arī maksā milzīgu cenu. Divas dienas pirms Times apmeklējuma 79. brigāde bija cietusi smagus zaudējumus, un nerimstošās cīņas nodevas bija redzamas viņu drūmajās un asiņainajās acīs.
Karaspēks teica, ka ir gatavs mirt. Viņi teica, ka šis ir izdzīvošanas karš ne tikai viņiem, bet arī viņu tautai. 79. ir viena no Ukrainas elites vienībām, un tās spēki ir karojuši ar krieviem stepēs, cauri mežiem un izpostītās pilsētās. Tagad karavīri atbild par pozīciju noturēšanu aptuveni 25 kilometru attālumā no Doņeckas pilsētas, kas ir Krievijas un tās pilnvaroto spēku cietoksnis kopš 2014. gada.
Mariinkas pilsēta patiesībā vairs nepastāv vairāk par vienu punktu kartē, ko pameta aptuveni 9000 pirmskara iedzīvotāju. Pirms ilga laika tā pievienojās Krievijas spēku izpostīto vietu sarakstam, tās ēkas tika iznīcinātas vai pārvērstas līdz pārogļotām, izdobtām drupām. Bet ukraiņiem Mariinkas aizsardzība ir saglabājusies.
Tā kā gandrīz gadu tur neizdevās izlauzties cauri ukraiņu līnijām, krievi nesen pārskatīja savu taktiku, vēršoties pie nelielām uzbrukuma grupām, kas cenšas izrauties cauri ukraiņu aizsardzībai, ko viņi var mēģināt izmantot, lai pārņemtu ukraiņu pozīcijas, teikts ukraiņu īpašumā nonākušajā krievu karavīru rokasgrāmatā.
Rokasgrāmatā ir sīki aprakstīts, kā uzbrukuma grupējumus no 12 līdz 15 cilvēkiem var iedalīt taktiskajās grupās, kurās ir tikai trīs cilvēki, ko atbalsta papildu uguns spēks, lai iekļūtu Ukrainas tranšejā.
Ukrainas karavīri ir sākuši saukt šīs grupas par “gaļu”, jo viņi tiek nogalināti lielā ātrumā.
Ukrainas kaujinieki, kas bijuši aculiecinieki uzbrukumiem tuvplānā, stāsta, ka krievi bieži sūta pirmo kājnieku vilni, lai iebruktu tranšejā, zinot, ka viņi, visticamāk, tiks nogalināti. Krievijas novērotāji ņem vērā ukraiņu apšaudes pozīcijas un palaiž pret šīm vietām mīnmetēju un artilērijas uguni. Tad nāk otrais krievu kājnieku vilnis, mēģinot iefiltrēties tranšejā.
Tā ir brutāla taktika, ko būtu atpazinuši miljoniem karavīru, kas bija saspiedušies ierakumos pirms vairāk nekā gadsimta Pirmā pasaules kara laikā. Kā franču virsnieks kapteinis Andrē Lafargs toreiz tika atzīmēts brošūrā ar nosaukumu “Uzbrukums tranšeju karā”, labi aizsargātu ierakumu pārkāpšana prasa milzu cenu.
“Kājnieku vienības pazūd uguns krāsnī kā salmu saujiņas,” viņš rakstīja. Lai sasniegtu nulles līniju ārpus Marinkas, ukraiņu karavīriem jāšķērso tranšeju tīkls uz aizmuguri un jāšķērso tankiem atstātās tukšās spraugas un cauri izpostītiem ciematiem.
Tranšejas ir konstruētas ar līkumiem, lai aizturētu sprādzienu, ja iekšā nonāktu uguns vai granāta. Tīkls un ķegļi tiek uzlikti virs augšdaļas, lai aizēnotu kontūras. Ukrainas karavīri, kas labi pārzina ģeogrāfiju, pastāvīgi meklē draudus.
Klusos brīžos – un pat vissmagākajos apstākļos, daudz laika tiek pavadīts, gaidot nākamo vardarbības uzliesmojumu – karavīri ēd maltīti no skārda kārbām un rūpējas par to, ko viņi sauc par “ukraiņu kara kaķiem”, žurkām, kas patrulē ierakumos.
Kamēr frontes līnija stiepjas vairāk nekā 1000 kilometru garumā, abas armijas ir izrakušas tūkstošiem kilometrus garas tranšejas, kas sakārtotas ešelonos, lai, ja kāds tīkls nokristu, karavīri varētu atkāpties uz drošākām pozīcijām.
Papildus neliela mēroga uzbrukumiem Krievija jau vairākas nedēļas ir mēģinājusi izlauzties cauri Ukrainas līnijām ar plašākiem uzbrukumiem, tostarp bruņu kolonnām. Neilgi pēc Times apmeklējuma 79.brigādes izlūku vienības tuvumā konstatēja krievu tanku un bruņutehnikas kustību.
Krievi mēģināja aplenkt tranšejas ap sāniem, lai “sāktu masveida uzbrukumu”, teikts brigādes paziņojumā.
Taču viņi tika notverti, un desantnieki, izmantojot prettanku raķetes Javelin, sabojāja vairākus Krievijas tankus un kājnieku kaujas mašīnas, šī iznīcināšana iemūžināta brigādes publiskotajos video.
Atgriežoties ierakumos, karavīri zina, ka krievi turpinās nākt. Un viņi saka, ka ir gatavi dienai, kad paši dosies uzbrukumā.
