Ilgtermiņa pētījumi liecina, ka cilvēka smadzeņu izmērs pieaug ar katru nākamo paaudzi. Zinātnieki uzskata, ka tas samazina ar vecumu saistītu smadzeņu slimību, piemēram, Alcheimera slimības un ar to saistīto demenci, attīstības risku
Kalifornijas universitātes Deivisas neirozinātnieki pārbaudīja Framingemas sirds pētījuma dalībnieku smadzeņu MRI attēlus. Šis ir ilgtermiņa novērojums par Amerikas pilsētas Framingemas iedzīvotāju veselības stāvokli. Pētījums sākās 1948. gadā, ir turpinājies 75 gadus un aptver trīs dalībnieku paaudzes.
Zinātnieki salīdzināja 1930. gados dzimušo cilvēku MRI datus ar 70. gados dzimušajiem. Analīze parādīja pakāpeniskas, bet konsekventas izmaiņas vairākās smadzeņu struktūrās. Piemēram, smadzeņu tilpums (intrakraniālais tilpums) ir uzrādījis stabilu pieaugumu ik pēc pēc desmit gadiem. 30. gados dzimušajiem dalībniekiem tas bija 1234 ml, bet 70. gados dzimušajiem – 1321 ml, par aptuveni 6,6% vairāk.
Izmaiņas skāra arī smadzeņu garozas apgabalu (par 15% lielāks tiem, kas dzimuši 1970. gados, nekā tiem, kas dzimuši 1930. gados) un baltās vielas, pelēkās vielas apjomu un hipokampu, jomu, kas ir atbildīga par mācīšanos un atmiņu.
“Ģenētikai ir svarīga loma smadzeņu izmēra noteikšanā, taču mūsu rezultāti liecina, ka ārējai ietekmei, piemēram, veselības, sociālajiem, kultūras un izglītības faktoriem, arī var būt nozīme,” saka pētījuma līdzautors Čārlzs DeKarli.
2016. gada pētījums atklāja, ka demences līmenis kopš 1970. gadiem ir samazinājies par 20%. Viens no iemesliem var būt uzlabota smadzeņu veselība un izmērs, uzskata zinātnieki.
“Lielāka smadzeņu struktūra nozīmē lielāku smadzeņu rezervi un var mazināt ar vecumu saistītu smadzeņu slimību, piemēram, Alcheimera slimības un ar to saistīto demenci, ietekmi,” piebilst DeKarli.
