Krievija mēģināja veikt lielāko tanku uzbrukumu kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, taču tika uzvarēta, raksta Forbes.
Kā vēsta žurnālisti, pagājušajā sestdienā, 30.martā, Krievija ar 36 tanku un 12 kājnieku kaujas mašīnu palīdzību vēlējās izlauzties cauri Ukrainas pozīcijām Avdijivkas rajonā. Kauja izvērtās ceļā no Krievijas armijas ieņemtā Toņenkojes ciema uz Ukrainas kontrolēto Umanskoje: Ukrainas bruņoto spēku 25. brigāde pamanīja 48 transportlīdzekļu lielu kolonnu un uzbruka tai. Rezultātā Krievija zaudēja 12 tankus un astoņas kājnieku kaujas mašīnas.
Forbes uzsver, ka notikušais var liecināt par divām pretrunīgām tendencēm. Tātad, ja vēl pirms dažām nedēļām Krievijas armija, kas piedzīvoja tehnikas trūkumu pēc smagām kaujām par Avdijivku, izvietoja kājniekus uzbrukumam uz rietumiem no apdzīvotās vietas Umanskoje, tad pēdējā laikā viss ir mainījies un Krievija atsākusi bruņutehnikas izmantošanu šajā virzienā.
Tajā pašā laikā fakts, ka Ukrainas bruņotie spēki spēja sakaut tik lielu un labi bruņotu Krievijas kolonnu, var liecināt par citu tendenci: Ukrainas armija joprojām spēj organizēt stingru aizsardzību, neskatoties uz munīcijas trūkumu. Tas ir iespējams, kombinējot mīnas, artilēriju, prettanku raķetes un dronus.
Arī Krievijas militārais korespondents Jurijs Kotenoks savā Telegram kanālā ziņoja, ka Krievijas armija cietusi milzīgus zaudējumus netālu no Toņenkojes ciema. Viņš incidentā vaino “ne kompetentāko vadību”, kurai ir vienalga, par kādu cenu tiks sasniegts rezultāts.
“Tā ir katastrofa, kad galvenais stimuls ir sapnis kļūt par ģenerāli, un viss pārējais, tostarp cilvēku glābšana, paliek otrajā plānā,” raksta Kotenoks.
Forbes atzīmē, ka dažādu ieroču kombinētas izmantošanas taktika Ukrainas bruņotajos spēkos parādījās munīcijas trūkuma dēļ. Jo īpaši šāviņu piegādes trūkums ir mudinājis Ukrainu paplašināt FPV bezpilota lidaparātu masveida ražošanu, pateicoties kam Ukrainas militārpersonas tagad var izmantot mazāk artilērijas šāviņu, lai uzbruktu Krievijas uzbrukuma grupām, saskaņojot savas darbības ar tuvējiem FPV operatoriem, kuri piebeidz ienaidnieka paliekas pēc galvenā trieciena.
Pēc raksta autoru domām, šāda taktika “turpinās veidot kaujas lauku” arī pēc tam, kad Ukrainā nonāks svaiga munīcijas partija.
“Tuvākajās nedēļās un mēnešos ukraiņi, visticamāk, turpinās aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu grupām, galvenokārt koordinējot savas haubices un dronus. Taču šobrīd artilērijas varētu būt vairāk nekā pēdējos mēnešos,” teikts materiālā.
Krievijas armija saskārās ar lielu zaudējumu problēmu gandrīz no pirmajām pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dienām. Oryx eksperti aprēķināja, ka nedaudz vairāk kā divu kara gadu laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 15 000 tanku, lidmašīnu, kuģu, artilērijas gabalu, raķešu sistēmas, kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportierus, komandpunktus un sakaru punktus, bezpilota lidaparātus, piegādes. kravas automašīnas utt. izmaksās, kas varētu sasniegt simtiem miljardu dolāru. Tajā pašā laikā gandrīz piekto daļu no pazaudētās tehnikas (2935 vienības) sagūstīja Ukrainas bruņotie spēki.
Reālais Krievijas zaudējumu apjoms var būt daudz lielāks, jo ne visus gadījumus var reģistrēt. Piemēram, Ukrainas bruņotie spēki ziņo, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija zaudējusi 342 lidmašīnas un 325 helikopterus, bet Oryx sniedz gandrīz trīs reizes mazākus skaitļus – attiecīgi 107 un 135.
