Šā gada sākumā zinātnieki publiskoja aptaujas rezultātus, kas liecina, ka gandrīz trešdaļa ASV iedzīvotāju uzskata, ka varētu nosēdināt pasažieru lidmašīnu gaisa satiksmes vadības dispečera vadībā. Tajā pašā laikā vīriešu vidū pašpārliecinātība pieauga līdz gandrīz 50%, raksta Science Alert. Speciālisti skaidro, cik reāli ir nosēdināt lielu pasažieru lidmašīnu bez pienācīgas sagatavošanās.
Ne reizi vien esam redzējuši filmas, kurās stjuarte (piemēram, filma “Turbulence”) vai pasažieri (“Horizon line”) nosēdina lidmašīnu. Arī aviācijas vēsturē patiesībā ir bijuši gadījumi, kad lidmašīnas nolaižas veiksmīgi – taču, kā likums, šādās situācijās runa ir par maziem, vienkāršiem lidaparātiem. Šāds incidents pagājušajā gadā notika ar Darenu Harisonu: viņam Floridā izdevās nosēdināt divu dzinēju lidmašīnu – pēc tam, kad pilots zaudēja samaņu – gaisa satiksmes dispečera vadībā, kurš, par laimi, izrādījās arī lidojumu instruktors.
Taču lielas, smagas komerciālās lidmašīnas vadīšana ir pavisam cita lieta. Ekspertu grupa skaidro, cik reāli ir nolaist lielu pasažieru lidmašīnu bez atbilstošas apmācības.
Autopilots jūs neglābs
Pilots aptuveni 90% sava lidojuma laika pavada, uzraugot gaisa kuģa sistēmas un pārliecinoties, ka viss darbojas tā, kā vajadzētu. Atlikušie 10% tiek novirzīti problēmu risināšanai, manevrēšanai, pacelšanās un nosēšanās vajadzībām.
Sarežģītākie uzdevumi pilotam ir pacelšanās un nolaišanās – tie gandrīz vienmēr tiek veikti manuāli: pasaulē ir ļoti maz lidmašīnu modeļu, kuros nosēšanās procesam var izmantot autopilotu.
Pacelšanās laikā pilotam ir jāpievērš īpaša uzmanība daudziem instrumentiem un ārējiem signāliem, noturot gaisa kuģi skrejceļa centrā, līdz tas sasniedz pacelšanās ātrumu. Atrodoties gaisā, jāsaskaņo savas darbības ar gaisa satiksmes dispečeru, jāseko noteiktai trajektorijai, jāievelk šasiju un piezemēšanās laikā jāsaglabā precīzu ātrumu un virzienu.
Nosēšanās ir vēl grūtāka. Lai veiksmīgi nosēstos, pilotam jāsaglabā nepieciešamais ātrums, vienlaikus pārvaldot šasijas konfigurāciju un atlokus, vienlaikus ievērojot gaisa satiksmes noteikumus, sazinoties ar gaisa satiksmes vadību un aizpildot virkni papīra un digitālu kontrolsarakstu. Tuvojoties skrejceļam, pilotam rūpīgi jāpielāgo nolaišanās ātrums, jāiedarbina bremzes un reversā vilkme, lai piezemētos pirms skrejceļa beigām. Tas viss notiek tikai dažu minūšu laikā.
Aviācijas speciālisti atzīmē, ka pacelšanās un nosēšanās ir pārāk ātra, tehniska un prasa lielu koncentrēšanos – diemžēl, tas viss diez vai ir iespējams cilvēkam bez atbilstošas sagatavotības. Turklāt šiem uzdevumiem ir nepieciešamas vairākas prasmes, piemēram, informācijas izpratne par noteiktiem sensoriem un spēja noteiktos veidos koordinēt savas rokas un kājas.
Pilotu apmācība
Ceļš no studenta līdz pilotam ir ļoti garš. Taču pirms iekļūšanas lidmašīnas kabīnē studentam jāapgūst aerodinamika, lidojumu noteikumi, meteoroloģija, navigācija, aviācijas sistēmas un daudzas citas disciplīnas.
Tikai pēc tam tiek veikta apmācība uz simulatoriem un maziem gaisa kuģiem. Un tikai pēc daudzu gadu studijām topošie piloti drīkst lidot ar komerciālām lidmašīnām. Un atkal – plašas apmācības, lidmašīnas specifikas apgūšana, padziļināta teorija, desmitiem stundu simulatoros un simtiem stundu reālas apmācības lidmašīnā (lielākā daļa no tām ar pasažieriem uz klāja).
Kā jau varat iedomāties, neapgūstot lidojuma pamatus, izredzes veiksmīgi nosēdināt lielu pasažieru lidmašīnu pat ar gaisa satiksmes vadības palīdzību ir tuvu nullei.
