Dārziem un to iekārtošanai veltīto aprakstu sērijā ar rakstu par lazdu pavairošanu turpinām aprakstu sēriju par augiem, bet raksta beigās atkal jauna galerija ar 20 interesantām idejām dārzam.
Pote pieaug ļoti lēni, jo lazdām kambija slānis atjaunojas un saaug krietni gausāk nekā citiem augļkokiem. Tiklīdz no pumpuriem izplaukušie dzinumi pārsnieguši plaukstas garumu, pote ir labi pieaugusi. Tā jau pirmajā rudenī iegūst pastāvīgā vietā liekamus stādus. Tos rudenī iestāda dziļāk par potējuma vietu. Tā var nomākt mežeņa augšanu. Divos trīs gados uzpotētā šķirne izveido savas saknes. Tad augsne jāatrauš un potcelms pilnīgi jāizgriež. Turpmāk šķirne ir patsaknis un visi krūma dzinumi tīršķirne.
Ar noliektņiem var iegūt kultūršķirņu stādus uz savām saknēm. Veģetācijas laikā no cera vidus izaug daudz jaunu dzinumu. Šos dzinumus (der gan pērnās sezonas, gan vecāki) agri pavasarī, pirms pumpuru plaukšanas, vai rudenī pieliec, ieguldot 10 cm dziļā vadziņā, un piesprauž ar kāsīšiem. Galotni ar 3 – 4 pumpuriem paceļ vertikāli un piesien pie mietiņa. Vadziņu ar pieliekto zaru aizber ar auglīgu augsni. Regulāri mitrināti, pirmajā gadā izaug 40 – 80 cm gari dzinumi. Rudenī vai agri pavasarī noliektņus atdala no māteskrūma un pārstāda paaudzēšanai.
Lielākā daudzumā stādus var izaudzēt ar aprausumiem. Agri pavasarī veco krūmu apgriež. Atstāj 20 – 25 cm garu stumbrus, ko pilnībā aprauš ar augsnes un komposta maisījumu un bieži laista. Apraušanu atkārto ik pēc 4 nedēļām. Nākamā gada pavasarī dzinumus saīsina līdz 2 – 3 pumpuriem virs uzraustās augsnes. Pirmajā veģetācijas periodā apsakņojas tikai dažas šķirnes. Masveida apsakņošanās notiek otrajā veģetācijas gadā.
