Dārziem un to iekārtošanai veltīto aprakstu sērijā ar rakstu par liepu dzīvžogu pamazām aizsāksim aprakstu sēriju par dārzu augiem, bet raksta beigās atkal jauna galerija ar 20 interesantām idejām dārzam.
Mūsdienās vairs reti kurš cirptu dzīvžogu audzēšanai izmanto parasto liepu (Tilia cordata). Populārāki ir lapu kokaugi ar blīvu un smalku zarojumu – vilkābeles, spožā klintene, bārbeles un citi. Jāņem arī vērā, ka liepas neveido nokarenu zaru formu, tomēr daudzus iedvesmo dzīvžogs, kam pēc apgriešanas vasarā izaug ļoti garas jaunās atvases un tās pašas no sava svara noliecas.
Lai liepu dzīvžogam saglabātu noteiktu formu un dekorativitāti, tas regulāri jāapgriež. Ja to nedara, augi izplešas un stādījuma iekšpusē zari paliek bez lapām. Cērpamam dzīvžogam ir svarīgi veicināt sīkā zarojuma veidošanos pie dzinumu pamatnes. Tāpēc jau pēc iestādīšanas tas jāapgriež par 2/3 no sākotnējā augstuma. Pirmajā sezonā vairs nav jācērp, bet turpmāk katru gadu, tā panākot, ka dzīvžogs kļūst glīts un blīvs. Lapu kokaugu dzīvžogus apgriež divas reizes sezonā – marta beigās, aprīļa sākumā pirms pumpuru plaukšanas, kā arī ap Jāņiem. Jaunos dzinumus saīsina apmēram par pusi.
Dzīvžogu ieteicams veidot trapeces formā, jo tā nodrošina pietiekamu gaismu apakšējiem zariem – dzinumi un lapas attīstās labi, stādījums veidojas līdzens un blīvs līdz pat apakšai. Ja augšdaļa ir platāka par apakšdaļu, pēc laika apakša veidojas kailāka, jo tai pietrūkst gaismas. Apcērpot vainagus, liepas parasti audzē vismaz 2 m augstumā. Šādu dzīvžogu nevajadzētu stādīt tuvu mājai (vismaz 10 m attālumā).