Dārziem, to dizainam un iekārtošanai veltīto aprakstu sērijā šoreiz tēma par šoseju malā augošu dārzeņu lietošanu pārtikā, bet raksta beigās atkal jauna galerija ar 20 interesantām idejām dārzam.
Latvijā pagaidām nav normatīvo aktu, kas konkrēti noteiktu, cik tālu no lielceļiem atļauts ierīkot augļu un sakņu dārzus. Saistībā ar pārtikas ražošanu vien minēts, ka nedrīkst audzēt tieša piesārņojuma avota tuvumā, taču nav norādīti attālumi.
Pēc speciālistu teiktā, audzēt dārzeņus nelielā attālumā no intensīvas satiksmes ceļa tomēr nav droši, jo automašīnu izplūdes gāzes var nosēsties un nokļūt augsnē, padarot dārzeņus uzturā nelietojamus ( piesārņojums no augsnes var uzkrāties ēdamajā sakņu daļā).
Lai varētu audzēt dārzeņus šādā teritorijā, noteikti jābūt nožogojumam, piemēram, dzīvžogam. Trūdvielām bagātā augsnē var stādīt lazdas, bet neiekoptā – parastos ceriņus. Der arī tūjas, bet tām kaitē augsnes pārsāļošanās, kas nereti vērojama autoceļu tuvumā, jo ziemā ceļus kaisa ar sāli.
Tikai laboratorijas analīzes ļaus pārliecināties par autotransporta ceļa tuvumā audzēto dārzeņu nekaitīgumu un atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām. Attiecībā uz autotransporta izplūdes gāzu ietekmi un ķīmisko vielu izplatību pastāv galvenokārt divi riska faktori: smago metālu koncentrācija un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu saturs.
Augi uztver un saista kaitīgās gāzes ar lapu virsmu, savukārt ar nobirušajām lapām piesārņojums nonāk zemē. Smago metālu kustīgums pieaug skābās augsnēs.
