Dārziem, to dizainam un iekārtošanai veltīto aprakstu sērijā turpinām tēmu par dzīvžogiem un kādus augus tiem izvēlēties, bet raksta beigās atkal jauna galerija ar 20 interesantām idejām dārzam.
Ir augsti (augstāki par diviem metriem), vidēji (1-2 m) un zemi (no 0,5 līdz 1 m) dzīvžogi. Ierobežojot teritoriju, stāda augstu vai vidēji augstu dzīvžogu, savukārt zemie dzīvžogi, ko reizēm mēdz dēvēt par apmalēm, kalpo kā zonu atdalītāji (parādes zona, bērnu rotaļlaukums, atpūtas zona, sakņu dārzs u.t.t.). Pagalma iekšienē var stādīt arī vidēji augstu dzīvžogu, maskējot saimniecības zonu vai veidojot atsevišķu iekšpagalmu – vietu, kur noslēpties.
Mūžzaļie dzīvžogi ir dekoratīvi visos gadalaikos, savukārt lapu dzīvžogi aukstajā gada sezonā neizskatīsies tik glīti. Jaukta tipa dzīvžogus veido, kombinējot dažādu šķirņu un sugu kokus un krūmus.
Dzīvžogu var veidot vienā vai vairākās rindās. Vienā rindā parasti blīvi stāda krūmus, savukārt divās rindās kombinē augstus kokus un krūmus. Līdzās intensīvi izmantotiem ceļiem parasti tiek stādīti trīs rindu dzīvžogi, kuros kārtas tiek stādītas atbilstoši augu lielumam. Pirmajā rindā – zemi krūmi, piemēram, spirejas; otrajā – vidēji augsti krūmi (glītu aizsegu no putekļiem un auto izplūdes gāzēm veido ceriņu krūmi), savukārt trešajā rindā tiek stādīti koki, piemēram, liepas, vīksnas vai papeles. Šāda zaļā siena aizsardzībā pret videi kaitīgām vielām būs daudz uzticamāks palīgs – salīdzinot pat ar augstu mūra sētu. Turpinājums sekos!