Ķīnas uzplaukums un Krievijas revanšisms rada ievērojamus ģeopolitiskus izaicinājumus pasaulē, kurā ASV vairs nebauda neapstrīdamu pārākumu. Par to rakstā žurnālam Foreign Affairs raksta ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Viljams Bērnss. Runājot par pašreizējo ģeopolitisko situāciju, viņš Krievijas rīcību pret Ukrainu nosauca par izgāšanos un brīdināja, ka Maskavas rīcība to pārvērš par Ķīnas ekonomisko vasali.
Putina vēlme kontrolēt Ukrainu izriet no viņa pārliecības, ka bez šīs kontroles Krievija nevar būt lielvalsts un viņš nevar būt lielisks Krievijas līderis, uzskata Bērnss. Taču intervence Ukrainā Krievijai izrādījās izgāšanās: “Šī traģiskā un nežēlīgā apsēstība jau ir radījusi kaunu Krievijai un atklājusi tās vājās vietas – no viendimensionālas ekonomikas, uzpūstas militārās varas un beidzot ar korumpētu politisko sistēmu. ”
Bērnss secināja, ka panākumu atslēga ir Rietumu atbalsta saglabāšana Ukrainai, kas ļaus valstij aizstāvēt savu suverenitāti un atgūties, vienlaikus stājoties pretī Krievijai ar nepārvaramām “Putina stulbuma izmaksām”. “Vismaz 315 000 Krievijas karavīru tika nogalināti vai ievainoti, divas trešdaļas no Krievijas pirmskara tanku krājumiem tika iznīcinātas, un militārās modernizācijas programma, ar kuru Putins bija lepojies gadu desmitiem, tika apgāzta,” sacīja Bērnss.
CIP vadītājs uzsvēra, ka Pekina ir lielāks ilgtermiņa drauds nekā Maskava: “Krievijas ekonomika cieš no ilgtermiņa neveiksmēm, un valsts apzīmogo Ķīnas ekonomikas vasaļa liktenis. Putina uzpūstajām ambīcijām bija arī otra puse: tās mudināja NATO kļūt lielākai un stiprākai. Pēc viņa teiktā, neviens neuzrauga ASV atbalstu Ukrainai tik cieši kā Ķīnas līderi.
“Problēma nav pašas Ķīnas uzplaukums, bet gan draudīgā uzvedība, kas to arvien vairāk pavada,” saka Bērnss. Tā vietā, lai izmantotu savu spēku, lai stiprinātu un atdzīvinātu starptautisko sistēmu, kas ir palīdzējusi pārveidot Ķīnu, Sji Dzjiņpins cenšas to pārrakstīt, viņš ierosina.
