Ukrainas cīņa pret Krievijas iebrukumu ir iegājusi jaunā fāzē: Ukrainā ražotie bezpilota lidaparāti tiek savienoti ar 2000 kilometru garu Krievijas naftas objektu joslu, kas lielākoties celta padomju laikos, raksta Bloomberg .
Žurnālisti atgādina, ka kopš gada sākuma Krievijā veiksmīgi uzbrukts vismaz deviņām lielām naftas pārstrādes rūpnīcām. Pēc dažām aplēsēm, 11% no Krievijas kopējās jaudas ir atslēgti.
“Tā kā konflikts frontes līnijā ir mainījies par labu Maskavai, bezpilota lidaparātu izmantošana kļūst par galveno Ukrainas aizsardzības elementu,” teikts publikācijā.
Tas dod Kijivai iespēju iekļūt dziļi Krievijas teritorijā un dot triecienu nozarei, kas ir ļoti svarīga Kremļa kara centieniem, nodrošinot gan degvielu tās bruņotajiem spēkiem, gan naftas dolāru ieplūšanu tās kasēs, raksta laikraksts.
“Krievija ir degvielas uzpildes stacija ar armiju, un mēs plānojam šo degvielas uzpildes staciju iznīcināt. Mēs koncentrēsimies uz to, kur tas visvairāk ietekmēs, proti, finanšu resursiem,” sacīja Fransisko Serra-Martins, bezpilota lidaparātu ražotāja Terminal Autonomy līdzdibinātājs un izpilddirektors .
Atgādinām, ka pirms pusotra mēneša Ukraina izveidoja Bezpilota sistēmu spēkus – specializētu vienību, kas specializējas dronos. Līdz tam laikam Ukrainas bruņotie spēki jau bija izmantojuši šo tehnoloģiju ar lieliem panākumiem, iznīcinot vairākus Krievijas Melnās jūras flotes kuģus.
Un šodien tas, kas sākās kā lielā mērā simbolisks mēģinājums, ir pārtapis saskaņotā kampaņā, lai sabojātu stratēģisku mērķi, norādīts rakstā.
Saskaņā ar Bloomberg intervēto dronu veidotāju teikto, šie panākumi nav bijuši viegli.
Vienlaikus uzbrukumu vētra izraisīja benzīna un dīzeļdegvielas cenu pieaugumu Sanktpēterburgas starptautiskajā preču biržā. Lai gan degvielas izmaksas degvielas uzpildes stacijās Krievijā ir palikušas praktiski nemainīgas, Krievijas varasiestādēm var nākties eksportēt vairāk jēlnaftas pārstrādes likmju ietekmes dēļ.
Pagaidām Ukrainas dronu kampaņa ir vērsta tikai uz ekonomiskā spiediena izdarīšanu Krievijas iekšienē, ierobežojot valsts spēju pārstrādāt jēlnaftu degvielā un vājinot pretgaisa aizsardzību.
“Būtībā tas ir jauns nodiluma kara veids, kurā šīs sistēmas tiek izvietotas milzīgā skaitā pret stratēģiskiem mērķiem,” sacīja Serra-Martins.
Cits bezpilota lidaparātu ražotājs, kurš vēlējās palikt anonīms, atzīmēja, ka bezpilota lidaparātu uzbrukumiem ir arī psiholoģisks mērķis. Viņš sacīja, ka Maskavas propaganda cenšas likt saviem pilsoņiem aizmirst, ka valstī valda karš, taču garās rindas degvielas uzpildes stacijās ienesīs konflikta realitāti viņu ikdienas dzīvē.
Tiek atzīmēts, ka Krievijas varas iestādes ir pielikušas saskaņotas pūles, lai samazinātu jebkādu ietekmi uz iedzīvotājiem kopumā. Vairākos reģionos cilvēki ir aicināti nefilmēt bezpilota lidaparātu uzbrukumus un nefotografēt to radītos postījumus. Ļeņingradas apgabalā viņi nonāca tik tālu, ka šādus video un fotogrāfijas aizliedza, lai gan sods par rīkojuma pārkāpšanu vēl nav noteikts.
“Tas tiek uztverts ļoti nopietni. Iedzīvotāji vēlas zināt, kad Krievija gatavojas dot pretuzbrukumu,” sacīja Maskavas Politiskās informācijas centra vadītājs Aleksejs Muhins , kas sniedz konsultāciju pakalpojumus Krievijas prezidenta administrācijai.
Vienlaikus tiek atgādināts, ka bezpilota lidaparāti kļūst par arvien nozīmīgāku Ukrainas militārās stratēģijas elementu, taču tie nevar aizstāt modernos NATO ieročus.
“Kijivai ir jāpaļaujas uz šiem bezpilota transportlīdzekļiem, jo tās sabiedrotie nevēlas nodrošināt tāla darbības rādiusa raķetes, kas spēj iznīcināt mērķus dziļi Krievijā, baidoties no eskalācijas. Turklāt, tā kā ASV militārā palīdzība 60 miljardu dolāru apmērā Kongresā tika aizkavēta vairākus mēnešus, Ukrainai arvien vairāk trūkst pat pamata munīcijas, piemēram, artilērijas šāviņu,” raksta Bloomberg.
