ASV prezidenta Džo Baidena administrācija “stingri atsakās” nosūtīt uz Ukrainu tāla darbības rādiusa ATACMS raķetes, neskatoties uz pieaugošo ASV likumdevēju spiedienu un Kijivas lūgumiem. Par to raksta laikraksts Washington Post (WP), atsaucoties uz avotiem ASV amatpersonu vidū.
Kā atzīmē laikraksts, vilšanās par Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukuma lēno tempu lika domāt, ka ASV drīzumā izlems ATACMS nodot Ukrainai. Un maijā šķita, ka Džo Baidens ir atteicies no stingra “nē” šo raķešu nogādāšanai Kijivā, uzskata WP: prezidents sacīja, ka problēma “joprojām ir aktuāla”.
Tomēr Pentagona un Baidena administrācijas amatpersonas laikrakstam sacīja, ka ASV politikā attiecībā uz lēmumu nodot ATACMS “nav notikušas nekādas izmaiņas”. Pentagons uzskata, ka Kijivai ir citas, “aktuālākas vajadzības” nekā ATACMS, un šo raķešu piegāde iedragās ASV gatavību “citiem iespējamiem konfliktiem”.
Iepriekš ASV Pārstāvju palāta norādīja, ka ASV ir ierobežots ATACMS piedāvājums. ATACMS skaits amerikāņu krājumos ir fiksēts, gaidot nomaiņu ar nākamās paaudzes, lielāka darbības rādiusa Precision Strike Missile, ko sauc par Prizmu (PrSM), kuras paredzēts nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām, sacīja amatpersonas. Lockheed Martin joprojām katru gadu ražo 500 ATACMS, taču visa šī produkcija ir paredzēta pārdošanai citās valstīs, atzīmē WP.
Kopš pagājušā gada administrācija ir minējusi vairākus atturēšanās iemeslus. Sākotnēji atteikums bija saistīts ar bažām, ka Ukraina varētu izšaut tāla darbības rādiusa raķetes Krievijas teritorijā, pārvēršot konfliktu par ASV un Krievijas konfrontāciju. Pat ieroču piegāde, Maskava ir publiski paziņojusi, pārkāptu sarkano līniju. Lai kādi būtu Maskavas draudi, šīs bažas, šķiet, ir mazinājušās. Baidena administrācija ir paziņojusi, ka ir apmierināta ar Kijivas publiskajiem paziņojumiem un rakstiskiem solījumiem neizmantot ASV piegādātos ieročus, lai uzbruktu krieviem aiz robežas. Lai gan amatpersonas privāti atzīst, ka ir bijuši daži pārkāpumi, Ukraina lielākoties šos solījumus ir izpildījusi.
Tajā pašā laikā Ukraina pieprasa simtiem ATACMS raķešu no ASV, raksta WP. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 7. jūlijā Prāgā sacīja, ka bez tāldarbības ieročiem ir grūti ne tikai veikt uzbrukuma uzdevumus, bet arī aizsargāties. Arī Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks 20. jūlijā sacīja, ka Kijivai “vajadzīgi un gaida lēmumus par ATACMS”.
Turklāt jūnijā ASV Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komiteja savā aizsardzības budžeta projektā iekļāva līdzekļus ATACMS nosūtīšanai uz Ukrainu. Savukārt Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja pieņēma abu partiju rezolūciju, aicinot nekavējoties pārvest šīs raķetes uz Kijivu.
ATACMS raķešu darbības rādiuss ir aptuveni 305 kilometri, kas ļaus Ukrainas bruņotajiem spēkiem trāpīt Krievijas mērķiem tālu aiz frontes līnijas – piemēram, Krimā. Kā medijiem skaidroja militārais eksperts Deivids Gendelmans, ATACMS varētu “radīt lielas problēmas” Krievijas karaspēkam, jo viņu komandpunktu, noliktavu, lidlauku iznīcināšanas zona “paplašināsies pa visu frontes līniju”. Pēc militārā eksperta Pāvela Luzina teiktā, ja Ukraina iegūs ATACMS, tad tā trāpīs Krimas tiltam un citiem svarīgākajiem krievu kontrolē esošajiem tiltiem.
