Ukrainas tiesas pārtraukušas skatīt aptuveni 11 tūkstošus krimināllietu sakarā ar to, ka noziegumu izdarīšanā apsūdzētie brīvprātīgi devās uz fronti. Par to ziņo NGL.media
Žurnālisti izpētīja pieņemtos lēmumus un secināja, ka daži apsūdzētie varētu būt apzināti mobilizējušies, lai izvairītos no atbildības.
Žurnālisti analizēja krimināllietas, kurās tika pieņemti lēmumi par tiesvedības apturēšanu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 15.aprīlim. Kopumā 10 775 lietas atbilda atlases kritērijiem un tika izbeigtas apsūdzēto mobilizācijas dēļ. Tikai 738 gadījumos tiesneši atteicās apturēt vai atkārtoti atsākt tiesvedību, atzīmē NGL.media. Žurnālisti arī izanalizēja 400 nejauši atlasītus gadījumus, lai noteiktu interesantus gadījumus un modeļus.
Izrādījās, ka 100 no 400 gadījumiem apsūdzētie noziegumus izdarījuši, jau atrodoties militārpersonu statusā. Pārējos gadījumos 95% gadījumu tiesas procesu izbeidza pēc apsūdzēto mobilizācijas. Un tikai 5% gadījumu tiesa atteicās to darīt. Žurnālisti atzīmē, ka tiesu lēmumi šādos gadījumos nav pārsūdzami.
Biežākie noziegumi, par kuriem lietas vēlāk tika izbeigtas, bija zādzības (2187 gadījumi), ceļu satiksmes negadījumi ar traumām (766 gadījumi) un narkotiku tirdzniecība (757 gadījumi). Turklāt sarakstā bija 267 kukuļa saņemšanas un 130 kukuļa došanas gadījumi.
Žurnālisti min arī vairākas skaļās lietas, kurās apsūdzētajiem mobilizācijas dēļ izdevies izvairīties no atbildības par saviem noziegumiem. Viena no tām ir Kijevas Desņanskas rajona tiesas tiesneses Svetlanas Koļegajevas lieta, kura tika mobilizēta pēc apsūdzības par braukšanu dzērumā.
Vēl viena lieta ir apsūdzība korupcijā pret bijušo Hmeļņickas apgabala padomes deputātu Mikolu Harkaviju, kurš, pēc izmeklētāju domām, piedalījies 50 tūkstošu dolāru kukuļa nodošanā. Žurnālisti sazinājās ar Harkavu, viņš apliecināja, ka “aizstāvēja un turpina aizstāvēt valsti dažādos kaujas virzienos”, taču neprecizēja, kur tieši.
“Protams, nevar viennozīmīgi teikt, ka visi apsūdzētie, kuri ir mobilizējušies, cenšas novilcināt tiesu. Dažiem no viņiem tā varētu būt pilnīgi dabiska vēlme. Tomēr, pētot atsevišķus gadījumus, rodas pamatotas aizdomas, ka tikko pārveidotās militārpersonas šādā veidā izvairās no soda,” norāda NGL.media.
