Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) nosūtījusi Saeimai vēstuli aicinot nekavējoties veikt grozījumus Maksātnespējas likumā un likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, lai novērstu valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, jo tas apdraud advokātu neatkarību un to klientu konfidencialitāti.
“Kā gan valsts var nonākt tādā pretrunā – no vienas puses maksātnespējas reforma, kas ir vitāli svarīga tautsaimniecības attīstībai un ārvalstu investoru piesaistei, solījās būt par vienu no veiksmīgākajām ar tik plašu uzņēmēju organizāciju iesaisti. No otras – valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, radīs virkni negatīvu seku, tostarp apdraudot advokātu neatkarību, konfidencialitātes pienākumu un spiežot tos pamest kādu no profesijām. Tāpēc aicinām Saeimu bez kavēšanās veikt grozījumus: pirmkārt, nodrošināt tiesisko regulējumu, lai advokāti varētu apvienot savu amatu ar maksātnespējas administratora profesiju, otrkārt, līdz šāda regulējuma pieņemšanai pagarināt termiņu, kurā advokātiem, kas ir arī maksātnespējas administratori, jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācijas,” uzsver LZAP priekšsēdētāja vietniece un zvērināta advokāte Guna Kaminska.
Valsts amatpersonas statusa noteikšana advokātiem ir pretrunā ar pienākumu nodrošināt klientu konfidencialitāti
Kā viens no galvenajiem maksātnespējas reformas pasākumiem ir maksātnespējas administratoru loka paplašināšana ar citu reglamentētu profesiju pārstāvjiem (advokāti, revidenti un tiesu izpildītāji), kurus var izvēlēties kreditori. Vienlaikus Saeima pieņēmusi advokātu profesionālo darbību ierobežojošus likuma grozījumus1 – advokātiem, kas vienlaikus ir arī maksātnespējas procesa administratori, jāpiemēro valsts amatpersonas statuss, un ir pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju mēneša laikā, sākot no 2016. gada 1. septembra.
LZAP administratoru loka paplašināšanu atbalsta, bet ir vairākkārt norādījusi, ka valsts amatpersonu statusa piemērošana advokātiem nav savienojama ar advokātu profesionālo darbību. Proti, advokātiem nebūs iespējams apvienot maksātnespējas administratora amatu ar juridiskās palīdzības sniegšanu fiziskām un juridiskām personām, tajā skaitā ar aizstāvības nodrošināšanu kriminālprocesā.
Tādējādi advokāti, kas vienlaikus ir arī maksātnespējas procesa administratori, būs spiesti pamest savu profesiju, jo tiks ne vien diskriminēti attiecībā pret saviem kolēģiem, bet arī būs apdraudēta to neatkarība un klientu konfidencialitāte – deklarācijā2 jāsniedz ziņas par profesionālās darbības ietvaros izpildāmajiem uzņēmuma līgumiem un pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pilda, un jānorāda attiecīgo personu identifikācijas datus.
Satversmes tiesa un nozaru asociācijas atbalsta advokātu prasību
Pēc advokātu vēršanās tiesā ar konstitucionālu sūdzību, Satversmes tiesa atzina3, ka ierobežojumi un pienākumi, kas uzlikti valsts amatpersonām, nav savienojami ar zvērinātu advokātu profesionālās darbībās garantijām. Kā skaidro LZAP padomes loceklis un zvērināts advokāts Andris Rukmanis: “Pašlaik likumdevējs nav ievērojis Satversmes tiesas spriedumu un nav nodrošinājis zvērinātiem advokātiem iespēju apvienot savu darbību ar maksātnespējas administratora amatu. Bez izmaiņām likumos nebūs iespējams īstenot pamatnostādnēs paredzēto un kreditoru prasīto maksātnespējas administratoru loka paplašināšanu.”
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Komercbanku asociācija jau iepriekš uzsvērusi, ka valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem ilgtermiņā radīs vairāk risku un problēmu, nekā iespējamo ieguvumu.
Vēl nav zaudēta iespēja īstenot sekmīgu maksātnespējas procesa reformu
Šobrīd norit aktīvs darbs saistībā ar reformām maksātnespējas jomā. Tieslietu ministrija izstrādājusi projektu “Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam un to īstenošanas plānu”, ko tuvākajā laikā plānots izskatīt Ministru kabinetā. Tieslietu ministrija šī politikas dokumenta izstrādes procesā ir iesaistījusi arī uzņēmēju organizācijas, lai vienotos par galvenajiem principiem un turpmāk veicamajiem uzdevumiem.
LZAP atbalsta uzņēmēju izteiktos un Ministru kabineta komitejā atbalstītos priekšlikumus, tomēr jo īpaši uzsver, ka nepieciešama izsvērta, kompleksa un uz rezultātu vērsta reforma maksātnespējas jomā. Tas kardināli mainīs maksātnespējas procesu un veicinās sabiedrības (uzņēmēju, ārvalstu investoru un visu nodokļu maksātāju) uzticības atgūšanu maksātnespējas procesa tiesiskai norisei un Maksātnespējas administrācijas darbībai.
1. 2014. gada 25. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, ar kuriem noteica, ka maksātnespējas administratori savās darbībās ir pielīdzināmi valsts amatpersonām. Pielāgojot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” redakciju, Saeima 2014. gada 30. oktobrī pieņēma grozījumus, nosakot, ka maksātnespējas administratori ir valsts amatpersonas arī šī likuma izpratnē. Savukārt 2016. gada 4. februārī Saeima grozīja likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārejas noteikumus, nosakot maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, pienākumu valsts amatpersonas deklarāciju iesniegt, sākot no 2016. gada 1. septembra.
2. Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. panta trešo daļu Ministru kabinets noteic valsts amatpersonu deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību. Valsts amatpersonu deklarācija aizpildāma un iesniedzama, ievērojot Ministru kabineta noteikumus Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”. Šo noteikumu 4.2. apakšpunkts noteic, ka, aizpildot deklarācijas nepublicējamo daļu, deklarācijas iesniedzējs – maksātnespējas administrators, kurš šo amatu savieno ar advokāta profesionālo darbību, – sniedz ziņas par advokāta profesionālās darbības ietvaros izpildāmajiem uzņēmuma līgumiem un pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pilda, un norāda attiecīgo personu identifikācijas datus.
3. 2015. gada 21. decembrī Satversmes tiesa ar spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 atzina, ka “2014. gada 25. septembra likuma “Grozījumi Maksātnespējas likumā” 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra likuma “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.”
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu advokātu profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošos zvērinātus advokātus. Tā ir viena no senākajām profesionālajām organizācijām Latvijā. Kolēģija šogad atzīmē 95. darbības gadu, kopš brīža, kad 1921. gada 19. martā pirmo reizi tika sasaukta zvērinātu advokātu kopsapulce, kurā ievēlēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un tās priekšsēdētāju Gustavu Zemgalu – vēlāko valsts prezidentu. Arī prezidenti Jānis Čakste un Alberts Kviesis ir bijuši zvērināti advokāti. Advokatūra ir tiesiskas valsts justīcijas neatņemama sastāvdaļa. Uzziņai: www.advokatura.lv.
Elīna Kalniņa
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Komunikācijas konsultante
