Krievija ir gatava atvieglot graudu eksportu no Ukrainas ostām, piektdien telefonsarunā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Kā ziņo Kremļa preses dienests, Putins un Erdoans apsprieduši jautājumus par “drošas kuģošanas nodrošināšanu Melnajā un Azovas jūrā” un jo īpaši par mīnu draudu novēršanu.
Putins savukārt paziņoja par gatavību, saskaņojot ar Turciju, “veicināt netraucētu jūras preču tranzītu”, tostarp graudu, kuru apjoms bloķētajās Ukrainas ostās pārsniedz 20 miljonus tonnu.
Putins piektdien, 27.maijā, apsprieda graudu problēmu ar Austrijas kancleru Karlu Nehammeru un vainoja tajā Kijevu. Viņš apgalvoja, ka graudu eksportu liedz Ukrainas raktuves, nevis Krievijas flote.
“Mēģinājumi padarīt Krieviju atbildīgu par grūtībām ar lauksaimniecības produktu piegādi pasaules tirgiem ir nepamatoti,” sacīja Putins. Nākamajā dienā viņš atkārtoja to pašu nostāju sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas federālo kancleru Olafu Šolcu.
Putins pieprasīja sankciju atcelšanu, lai “samazinātu spriedzi globālajā pārtikas tirgū”. Un, lai gan šī prasība netika izpildīta, sarunā ar Erdoganu Krievijas prezidenta tonis kļuva maigāks.
Turcijas prezidents, saskaņā ar Daily Sabah ziņoto, brīdinājis Putinu par militāru operāciju Sīrijas ziemeļos, no kurienes tika atsaukti Krievijas spēki, lai piedalītos kampaņā Donbasā.
Erdogans Putinam sacīja, ka 2019. gada Krievijas un Turcijas vienošanās par buferzonas izveidi uz robežas netiek īstenotas, un Turcija drīzumā sāks operāciju, lai pati izveidotu 30 km dziļu drošības zonu. Tās mērķis ir cīnīties pret terorisma draudiem, kas nāk no Sīrijas, uzsvēra Erdogans.
Sīrijas Ārlietu ministrija trešo Turcijas operāciju pēdējo 6 gadu laikā nosauca par “koloniālās agresijas aktu” un apsūdzēja Erdogana armiju nelikumīgā “etniskā tīrīšanā”. Kremļa preses dienests sarunu par Sīrijas operācijas tēmu nepieminēja.
Pirms kara Krievija un Ukraina kopā nodrošināja gandrīz 30% no pasaules graudu tirdzniecības. Taču pēc iebrukuma sākuma Melnās jūras reģiona piegādes ķēdes pārvērtās haosā.
Ja Odesas reģiona ostas paliks slēgtas, tas “būtu kara pieteikums globālajai nodrošinātībai ar pārtiku, un tas novestu pie bada, destabilizācijas un masveida migrācijas visā pasaulē,” sacīja ANO Pasaules pārtikas programmas izpilddirektors Deivids Bīslijs maija vidū.
Pēc viņa teiktā, izsalkušo cilvēku skaits pasaulē šobrīd sasniedz 276 miljonus cilvēku, un šis skaitlis varētu pieaugt līdz 323 miljoniem, ja Ukrainas graudi nenonāks tirgū.
