Tradicionāli , piedāvājam jaunu interesanto dārza ideju galeriju ar 25 fotogrāfijām un šodien turpinām tēmu par kompostu . Kompostēšana palīdz saudzēt dabu. Dārza un pārtikas atkritumi sastāda aptuveni ceturto daļu no visiem pasaules atkritumiem. Daudz zaļāk un saprātīgāk ir nevis izgāzt zaļos atkritumus tuvējā apkārtnē vai maksāt par to izvešanu un pārstrādi, bet kompostēt pašiem.
Komposts neož un nepiesaista kaitēkļus .Mīts par to, ka komposta saturs trūdot ož un pievilina dažādus kaitēkļus, tik tiešām ir mīts. Jā, nepareizi sagatavots komposts tik tiešām smako, tādēļ tajā nevajadzētu mest vecus dzīvnieku izcelsmes produktus – pienu, gaļu, kaulus.
Veiksmīga komposta pamatā ir līdzsvars starp zaļo (pļautā zāle, dārzeņu, puķu atliekas) un brūno masu (augu saknes, smalcināti koku un krūmu zari). Ja kompostam izmanto tikai zāli, tā netrūdēs, bet pārvērtīsies jēlā, gļotainā masā. Ja kaudzē liks tikai cietus zarus, saknes un mizas, tās netrūdēs ļoti ilgi.
Labam kompostam ir vajadzīgs gaiss, pretējā gadījumā komposts nevis trūdēs, bet pūs. Veidojot komposta kaudzi, nevajadzētu to sablīvēt, turklāt sastāvdaļas jāizvieto pa slāņiem jeb kārtām. Piemēram, vienā slānī liek dārzā sagrābtās lapas, nākamajā – nopļauto zāli, tad dārzeņu mizas, tad – atkal lapas. Lai nodrošinātos, ka kaudzē ir pietiekami daudz gaisa, pāris reizes gadā tā ir jāpārrok vai jāizcilā ar dakšām, turklāt ik pa laikam komposts ir arī jāaplaista, mitrums trūdēšanai ir ļoti būtisks. Veicinot trūdēšanu, pavasarī komposta kaudzi vēlams aplaistīt ar kādu no veikalos nopērkamajiem biokompostētājiem. Turpinājums sekos!
darzi303
