Nagi, rokas, zobi, dibeni… tas nav mazsvarīgi. Patiešām, ko tad mēs saskatām stiprajā dzimumā? Skaistumu, seksapīlu, prātu? Jā gan, bet reizumis pat šķietami visburvīgākā vīrieša koptēlu izjauc kāds mazs, it kā nebūtisks sīkumiņš…
Ilze fano par futbolu…?
Bija atkal viena no tām jaukajām sestdienas vakarpusēm, kad mēs, dažas draudzenes, satikāmies kādā Rīgas kafejnīcā, lai papļāpātu par šo un to. Un, protams, arī par vīriešiem. Kā tad bez tā. “Super! Ir sācies futbola čempionāts!” sajūsminājās Ilze, viena no manām sendienu draudzenēm. Šis itin kā netīšais izsauciens lika man pamatīgi nobrīnīties. Ilze un futbols? Tas šķita tikpat nesavienojami kā cūka un balets, atvainojos par skarbo salīdzinājumu. “Kopš kura laika tu interesējies par futbolu?” izbrīnījusies biju ne tikai es, bet arī Dace. “Tā taču ir tik garlaicīga spēle — 22 vīruki pa lielu stadionu dzenā vienu bumbu un 90 minūšu laikā labi ja pāris vārtu gūst!” arī es neatturējos no komentāriem.
Nē, par futbolistu dibeniem
Izrādījās, Ilzes interese nebūt nebija par pašu spēli kā tādu, viņa arī neprognozēja, kura izlase pieveiks kuru. Bet… Viņai patīk vērot šos vīrus, kas dzenā bumbu. “Viņi ir tik muskuļaini, tik vīrišķīgi, tik seksīgi! Un viņiem ir tik skaisti dupši!” sajūsminājās Ilze. Dupši?! “Hā, tātad tas ir tas, ko tu pirmo pamani vīriešos?” es tincināju. “Un tu gribi teikt, ka neievēro daža laba veča tvirto dibenu?” gandrīz vai koķeti turpināja Ilze. Nācās jau vien piekrist, ka dažkārt patīk uzmest aci kādam jaukam, tvirtam vīriešu dibenam.
Kā tādas mednieces sākām vērot kafejnīcā ienākošos vīriešus. Pa durvīm ienāca jauns, bet tīri simpātisks puisis, bet kājās uzvilcis reperu bikses. “Nu, paskaties! Ja viņš normāli parādītu savu pēcpusi, domāju, daudz vairāk meiteņu pievērstu viņam uzmanību!” izteicās Ilze. Es gan oponēju, jo, iespējams, mums svarīgi šķiet dupši, bet jaunākām meitenēm tīri labi tīk arī vīreļi noļukušās biksēs. Iespējams, citas pievērš uzmanību kādai citai ķermeņa daļai.
Nost netīrās rokas!
“Kam tu pievērs uzmanību?” jautāju Dacei. Viņa domīgi klusēja, bet pēc brīža atteica: “Stulbi laikam skan, bet laikam jau rokām, nagiem.” Viņa nesen iepazinusies ar kādu visai simpātisku puisi — visai gudru, jauku, inteliģentu un pat interesantu. Taču paskatījusies uz rokām un sapratusi, ka viņam neļautos nu ne mūžam. Labi, vismaz ne tik ilgi, kamēr viņš savestu rokas kārtībā. “Iedomājies, roku āda raupja, netīrumi ieēdušies ādā, ienadži vienkārši šausmīgi!” šausminājās Dace. “Kur tu tādu izraki?” tincināja Ilze. Izrādījās, kādā pasākumā pie ūdens. Puisis baigais ūdenssporta draugs, pats remontē savu laivu, un tad nu tā aizraujas, ka par rokām pilnīgi aizmirst. “Es jau saprotu. Katram savs vaļasprieks. Bet viņš pat nebija papūlējies rokas savest kārtībā! Vai tu spētu iedomāties, ka tevi kāds apskauj, mēģina glāstīt ar netīrām rokām?!” šausminājās Dace.
Kāpēc viņi baidās no zobārsta?
Arī man ir savs niķis. Pat vairāki. Es nespēju pieņemt vīriešus ar netīriem, gariem nagiem. Nu nespēju nekādi! Man tiešām pārskrien riebuma pilnas tirpas, ja iedomājos, ka kāds mēģina mani uzbudināt, pieskaroties ar nekoptiem nagiem! Lai gan kopumā tas vīrietis varētu būt skaists kā čipendeils, gudrs, asprātīgs, interesants un turīgs. Starp citu, liela nozīme ir arī nagu formai. Nu, nepatīk man vīrieši ar izteikti apaļiem nagiem! “Zobi…” pēc brīža attapās arī Ilze, ka ne jau tikai dibeni ir vissvarīgākais. Patiešām, vīrs varētu būt kā ozols, taču, ja viņam mutē trūkst zobu (īpaši priekšējo) vai arī tie ir stipri bojāti vai pat sapuvuši, tas rada drausmīgu iespaidu! “Zini, es patiešām pazīstu vienu puisi. Visai glīts, veiksmīgs, visādi citādi perfekti kopts, labi smaržo, bet zobi… tā ir katastrofa!” šausminājās arī Dace. Kas tad traucē savest tos kārtībā? Varētu saprast, ja nebūtu naudas, bet viņš par nabadzību nesūdzas. Izrādās, tās ir bailes! Bailes, kas iesakņojušās no padomju laikiem, kad zobārsti vēl strādāja ar šausmīgajām kājminamām un skaļi dūcošām urbjmašīnām! “Es jau varu teikt, cik gribu, ka tagad tehnoloģijas ir citādas un zobārsta apmeklējums nesagādā nekādas raizes. Bet viņš kategoriski atsakās iet pie zobārsta!” teica Dace.
Smaržas un apavi
Sīkumu, kurus pamana sievietes, ir daudz. Piemēram, smaržas. Lai cik pievilcīgs un jauks būtu vīrietis, viņš nespēs sievieti savaldzināt, ja smirdēs pēc sviedriem, sasmakušām zeķēm vai būs izvēlējies nepareizas smaržas. Un ja vēl vīrietim mugurā būs krekls, kura padusēs būs redzami sviedru pleķi… fui! Lai gan dažas labas sievietes acīs tas padara vīrieti vīrišķīgāku, mežonīgāku… Arī apavi ir svarīgi. Lai cik feins būtu vīrietis, bet kājās viņam būs veci, nomīdīti, nošķiebti un netīri apavi, tad sievieti viņš nespēs savaldzināt. Ja nu vienīgi tumsā… Jā, daudzi smukulīši dzīvo pārliecībā, ka pilnīgi pietiek ar dabas doto pievilcību un nav jārūpējas ne par zobiem, ne nagiem, ne smaržām. Bet tā tas nav. Dažs labs visai necils vīrietis, kas labi smaržos, būs rūpīgs, uzmanīgs un kopts, sievieti spēs savaldzināt daudz ātrāk.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
