Apsolītās Rietumu palīdzības apjoms Kijevai salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu laika posmā no augusta līdz oktobrim samazinājies par 87% – no 16 līdz 2 miljardiem eiro, ceturtdien, 7.decembrī, ziņoja Redaktionsnetzwerk Deutschland (RND), atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta datiem.(IfW). Tas nozīmē, ka Rietumu atbalsts Kijivai ir samazinājies līdz zemākajam līmenim kopš Krievijas kara sākuma pret Ukrainu 2022. gada februāra beigās.
IfW norāda, ka tendence samazināt palīdzību Ukrainai bija redzama jau vairākus mēnešus pirms pārskata perioda, un tas skāra visas jomas – humanitāro, finanšu un militāro.
“Mēs redzam visspēcīgāko kritumu militārās palīdzības jomā,” sacīja IfW eksperts Pjetro Bompreci .
Pašreizējo situāciju viņš skaidroja ar jaunu militārās palīdzības paku trūkumu no ASV, kuras līdz šim ir piegādājušas Ukrainai vairāk ieroču nekā visas pārējās valstis. Savienoto Valstu iekšpolitisko nesaskaņu dēļ jaunu lielu palīdzības paku piešķiršana Kijivai ir bloķēta . No 42 valstīm, kas atbalsta Ukrainu, tikai mazāk nekā puse pēdējo mēnešu laikā ir solījusi Kijivai jaunas palīdzības paketes. Arī Eiropas Savienība un ASV gandrīz neuzņēmās jaunas saistības.
Zelenskis: Rietumi nepiegādāja visus nepieciešamos ieročus
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka viņa valsts nekad nav saņēmusi no Rietumiem visus ieročus, kas nepieciešami ātram pretuzbrukumam. Pirms vasaras ofensīvas sākuma Ukrainā ieradās tikai daļa no 300 tankiem, 600 bruņumašīnām un 500 haubicēm, kuras bija lūdzis Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks. Kijiva vēl nav saņēmusi iznīcinātājus F-16.
Īpaši liels ir šāviņu trūkums frontē. Ukraina ir atsākusi pati savu munīcijas ražošanu, taču viena pati tos nespēj saražot vajadzīgajos apjomos.
“Katru dienu tiek patērēti pieci līdz astoņi tūkstoši šāviņu, un tādu apjomu nevar saražot neviena valsts,” intervijā RND sacīja Eiropadomes Ārējo attiecību padomes militārais eksperts Gustavs Gresels.
Ukrainas karavīri ziņo, ka frontes karstākajā daļā Avdijivkā Krievija katru dienu izmanto 20-30 reizes vairāk šāviņu. Cits militārais eksperts Niklass Mazurs neizslēdz, ka, ja Krievija tuvāko nedēļu laikā spēs gūt vismaz daļējus panākumus, tad iniciatīvu tā varēs pārņemt nākamajā kara fāzē 2024.gadā. Abi eksperti ir skeptiski par aicinājumiem uz pamieru.
Kā norāda IfW, Eiropas valstis un Eiropas institūcijas kopš kara sākuma Ukrainai kopīgi ir solījušas lielāku palīdzību nekā ASV, taču runa galvenokārt ir par finansiālās palīdzības ilgtermiņa garantijām. Vācija, Norvēģija, Dānija un Apvienotā Karaliste cita starpā sniedza šādas garantijas, taču daudzas citas valstis nesekoja šim piemēram.
