Dārziem, to dizainam un iekārtošanai veltīto aprakstu sērijā noslēgums tēmai par lapu koku un dzīvžogu apgriešanu vasarā, bet raksta beigās atkal jauna galerija ar 20 interesantām idejām dārzam.
Svarīgi ievērot pareizu griešanu. Griežot lieliem kokiem bojātos vai vienkārši traucējošos zarus, tas jādara 1-2 centimetrus no stumbra, neievainojot pašu stumbru (pie stumbra paliek neliels puļķītis). No skuju koku griešanas vasarā vajadzētu atturēties – dzīvžogā tie pamatā lēnāk aug un nav nepieciešamības bieži griezt. Vislabāk tos griezt ziemas otrajā pusē vai agri pavasarī. Griežot skuju kokus, tiem izdalās sveķi un šī sveķu smarža var piesaistīt kukaiņus, jūtīgākas šajā ziņā ir baltegles un priedes. Egles un tūjas nepieciešamības gadījumos var droši griezt arī vasarā un griezuma vietas samērā ātri aprēto, un augs pats sevi aizsargā.
Jāatturas no koku un krūmu griešanas vēlā rudenī, jo tad pa griezuma vietu var ienākt augā slimību iedīgļi un kaitēkļi, kas šai laikā cenšas atrast labvēlīgas “mājas” ziemošanai. Augam pārstājot augt, tas nespēj cīnīties ar tām slimībām, kas spēj attīstīties arī zemākās temperatūrās un it īpaši atkušņiem bagātās ziemās.
Darba rīki dzīvžogu apgriešanai, protams, ir dažnedažādi, tomēr pats galvenais ir rūpēties par to, lai rīki būtu asi un grieztu, nevis plēstu zarus. Visbiežāk tā sauktos plēstos zarus var redzēt elektriskajiem griezējinstrumentiem, ja tos izmanto neasus un nolietotus. Nelielus dzīvžogus visieteicamāk griezt ar asām un kvalitatīvām (augstas izturības metāla) dzīvžogu šķērēm.
