Dārziem, to dizainam un iekārtošanai veltīto aprakstu sērijā šoreiz nedaudz par grāvjus un citas ūdensvietas pārņemošiem ūdensaugiem, bet raksta beigās atkal jauna galerija ar 20 interesantām idejām dārzam.
Ūdensziedi vairojas galvenokārt veģetatīvi. Tā ir laba slēptuve zivju mazuļiem un citām sīkām ūdens radībiņām, kā arī barība daudziem ūdensputniem un zivīm – ar ūdensziediem labprāt mielojas karūsas un karpas. Pārmērīgi savairojoties, biezais slānis apakšējā daļā sāk atmirt , tas traucē gaisa cirkulācijai un ūdens iemītniekiem trūkst skābekļa. Aizsedzot gaismu, ūdensziedi nomāc fotosintēzes procesus citiem augiem.
Ūdensziedi uzņem barības vielas no ūdens, un, ja ūdenstilpe izskatās nosegta ar zaļu segu, tas nozīmē, ka ūdenī ir daudz barības elementu, it sevišķi slāpeklis un fosfors
Barības vielu izcelsme var būt dažāda – gan tiešs, grāvī ieplūstošs piesārņojums, gan filtrācija no barības vielām bagātas, mēs-lotas augsnes gruntsgabalos, gan izdalīšanās no nogulsnēm grāvja dibenā. Daudz ūdensziedu mēdz būt grāvjos, kas senāk rakti kūdras augšņu (purvu, purvainu pļavu, aramzemes) nosusināšanai, jo tur, kūdrai sadaloties, rodas barības vielas.