Pēc ASV uzbrukuma Irānas kodoliekārtām nedēļas nogalē tirgus nervozā reakcija pirmdienas rīta tirdzniecības laikā pacēla Brent jēlnaftas cenas līdz 81,40 ASV dolāriem par barelu. Taču otrdien cenas atkal bija zem 70 ASV dolāriem par barelu, kur tās bija pirms militārā konflikta sākuma starp Irānu un Izraēlu.
Brent cena tirdzniecības sākumā nokritās līdz 67,50 ASV dolāriem par barelu, kas ir par 17,1 % mazāk nekā kara laika augstākais līmenis. Izraēla un Irāna ir paziņojušas, ka pārtrauc karadarbību viena pret otru. “Tirgotāji reaģē tā, it kā Irāna būtu pēdējā lieta, kas viņiem jāuzrauga,” saka Džons Treisijs, investīciju biļetena Fuller Treacy Money izdevējs. “Brent cena ir strauji kritusies, jo ir samazinājusies iespēja, ka [Irāna] slēgs Hormuza šaurumu.” Tas ir skaidrs signāls, ka piegādes traucējumu risks, kas ir ietekmējis tirgu kopš Izraēlas Irānas bombardēšanas sākuma 13. jūnijā, tiek izņemts no naftas cenām, piebilst Treisijs.
Otrdien, atverot tirgu, Eiropas gāzes tirgus cenas kritās par 13 %. Iemesls tam bija arī spriedzes mazināšanās Tuvajos Austrumos. Caur Hormuza šaurumu no šī reģiona pasaules tirgū nonāk ne tikai nafta, bet arī sašķidrinātā dabasgāze (LNG): caur to tiek transportēti aptuveni 20 % no pasaules jūras sašķidrinātās gāzes piegādēm.
Tirgotāji jau ir apsvēruši Izraēlas raķešu triecienu ASV militārajai bāzei Katarā pirmdienas vakarā kā deeskalācijas faktoru: cena slēgšanas brīdī nokritās līdz 71,48 USD. Teherāna brīdināja Kataru par uzbrukumu, rīkojoties tāpat kā 2020. gadā, kad tā uzbruka ASV bāzei Irākā, atbildot uz ģenerāļa Kasema Soleimani slepkavību. Pēc tam arī Irākas varas iestādes saņēma iepriekšēju brīdinājumu.
“Tirgotāji tagad ir stingri pārliecināti, ka piegādes šoka risks ir aiz muguras,” sacīja Kriss Vestons, Pepperstone Group pētījumu direktors. “Ilgstoša konflikta, kurā iesaistītos ASV, iespējamība ir pārvērtēta.”
Šajā situācijā fundamentālie faktori atkal kļūst par galvenajiem faktoriem, kas nosaka situāciju tirgū. Tikmēr tie norāda uz pārprodukciju tirgū. Ja eksports netiks traucēts Irānas un Izraēlas krīzes rezultātā, “naftas tirgus 2025. gadā izskatās labi apgādāts”, pateicoties pieprasījuma samazinājumam un OPEC+ valstu ražošanas pieaugumam, pagājušajā nedēļā ziņojumā rakstīja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras analītiķi . Viņi jo īpaši norādīja uz komerciālo naftas krājumu pieaugumu, kas no februāra līdz aprīlim palielinājās vidēji par 30 miljoniem barelu mēnesī, un maijā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, tie pievienojās par 93 miljoniem barelu.
Šodien plkst.12 pēc Latvijas laika Brent jēlnaftas barels maksāja 69 ASV dolārus un cena turpina gan pamazām krist, gan pieaugt aptuveni 1 dolāra robežās
Tādējādi naftas cenu kāpumam nav bijis laika sniegt būtisku atbalstu Krievijas eksportētājiem. Ņemot vērā, ka Urals atlaide Brent naftai pēdējos mēnešos ir pārsniegusi 10 USD, Krievijas nafta atkal jāsāk pārdot par cenu, kas ir zemāka par Rietumvalstu noteikto 60 USD par barelu griestu.
Eiropas valstis pat ierosināja samazināt limitu līdz 45 dolāriem par barelu, iekļaujot šo pasākumu ES sankciju 18. paketē, taču, baidoties no cenu kāpuma Irānas un Izraēlas konflikta laikā, tās nolēma pagaidām atteikties no šāda soļa.
