Kad gaidīšanas laiks pie ārsta ir ilgs vai nozīmētā ārstēšana nepalīdz, daži cilvēki vēršas sociālajos tīklos, lai meklētu risinājumus savām veselības problēmām. Igauņu pētnieka veiktais pētījums par Facebook veselības grupu liecina, ka, lai gan ārstiem tur uzticas kā diagnožu noteicējiem, cilvēki var vērsties pie dziedniekiem arī sarežģītāku problēmu gadījumā.
“Uzrakstīt savu jautājumu grupas sienā ir daudz ātrāk un vienkāršāk nekā doties pie ārsta. Kad cilvēkam ir bažas, viņš vēlas atbildi vai risinājumu nekavējoties, nevis gaidīt dienas, nedēļas vai pat mēnešus. Sociālajos tīklos uz jūsu problēmu reaģēs dažu mirkļu laikā,” saka Berita Rensere, jaunākā pētniece mediju studijās Tallinas Universitātē. Tomēr viņa atzīst, ka cilvēki meklē risinājumus veselības problēmām daudzu citu iemeslu dēļ.
Rensere savā nesenajā zinātniskajā rakstā sīkāk apraksta situācijas, kurās cilvēki meklē palīdzību sociālajos tīklos, un padomus, ko viņi no tiem saņem. Darbs ir balstīts uz pētījumu, ko viņa veica laikā no 2017. līdz 2020. gadam, uzraugot ar veselību saistītas grupas aktivitātes vietnē Facebook. Viņš analizēja simts ierakstus un aptuveni tūkstoš tiem pievienoto komentāru. Turklāt viņa veica intervijas ar sešiem aktīviem grupas dalībniekiem. “Grupā pastāv gan biomedicīnas, gan alternatīvās pieejas – un viss pa vidu,” atzīmē jaunākais pētnieks.
No pievilkšanās vingrinājumiem līdz superēdieniem
Pēc Beritas Renseres teiktā, viņas pētītā Facebook grupa ir liela un ļoti aktīva kopiena, kurā cilvēki dalījās savās bažās par veselību un lūdza padomu. “Kad kāds ievietoja savu jautājumu pie sienas, atbilžu varēja būt desmitiem vai pat simtiem. Cilvēki dalījās savā pieredzē un ieteikumos: katrs piedāvāja kaut ko tādu, kas viņam bija noderējis,” viņš apraksta. Rakstītājas pārsvarā bija sievietes – drīzāk vecākas, nevis jaunākas –, un grupas viedokļi un uzskati bija ļoti atšķirīgi.
Grupas dalībnieki bieži piedāvāja risinājumus veselības problēmām, izmantojot tautas līdzekļus – sākot no zāļu uzlējumiem un ziedēm līdz rituāliem un seniem ticējumiem. Tajā pašā laikā tika ieteikti visu veidu pulveri, kapsulas un superprodukti. “Laika gaitā līdzās receptēm, kuru pamatā ir vecmāmiņu dārza produkti, ir pievienoti arvien eksotiskāki ieteikumi – bieži vien ar sastāvdaļām, kas nākušas no bioloģiskā veikala, nevis mājas dārza,” norāda Rensere. Pēc viņas teiktā, dažu ieteikto metožu fons nepārprotami bija mārketings: piemēram, starptautiskā tendence dzert seleriju sulu dažādu slimību gadījumā.
Izveidojās modelis, ka ārstiem uzticas, bet galvenokārt slimību diagnosticēšanā. Grupas dalībnieki bieži uzsvēra, ka vispirms jākonsultējas ar ārstu un tikai tad jāmeklē alternatīvas ārstēšanas iespējas. Viņi arī izvērtēja tehnoloģiju attīstību un ieteica izmantot viedās ierīces vai veikt padziļinātus pētījumus, lai iegūtu precīzu diagnozi. “Tāpēc biomedicīna netiek atstāta malā – drīzāk tā tiek uzskatīta par vienu no iespējamiem soļiem ceļā uz dziedināšanu,” apgalvo Rensere.
Dažos gadījumos grupas dalībnieki, kurus viņa intervēja, sazinājās arī ar to pašu raganu Facebook Messenger tiešraides tērzēšanā. “Pie raganas parasti vērsās, ja grupas sarunā netika saņemta skaidra atbilde, bažas šķita pārāk personiskas vai sarežģītas vai arī viss pārējais – ieteikumi, aptiekas produkti, tautas receptes – jau bija izmēģināts,” skaidro Rensere.
Personīgas sarunas laikā ragana piešķīra cilvēka kaitei jaunu nozīmi: piemēram, viņa to saistīja ar bērnības traumām, ģimenes modeļiem vai iekšējām bailēm. Viņa bieži piedāvāja cilvēkiem rituālus vai pieredzes risinājumus attālinātu sesiju veidā. “Bija arī gadījumi, kad ragana ieteica meklēt medicīnisko palīdzību un dalījās ar uzticamu speciālistu kontaktinformāciju. Tas liek domāt, ka biomedicīna netika izslēgta, bet gan bija savijusies ar garīgo interpretāciju un praksi,” apspriež jaunākā pētniece.
Viņai kā pētniecei spilgtākais atklājums bija tas, ka aiz šķietami virspusējiem vai pat komiskiem jautājumiem bieži vien slēpjas personiski un sāpīgi stāsti. “Piemēram, ja kāds publicē ierakstu ” Es tevi šodien atradu, ko tas nozīmē?” , pirmajā acu uzmetienā tas var šķist muļķīgi vai triviāli. Patiesībā šāds jautājums ir tikai aisberga redzamā daļa,” viņš norāda.
Cilvēkam rakstītais var nozīmēt, piemēram, cerību vai vieglumu, kas rodas pēc ilgas un grūtas slimības. Tomēr īss jautājums var slēpt stresu, izdegšanu, emocionālu vientulību, neizpratnes sajūtu un dziļu vilšanos medicīnas sistēmā. “Īsais un dažkārt rupjais prezentācijas stils lielā mērā izriet no platformas loģikas. Facebook norma ir ātra, konkrēta un plūstoša formulējuma veidošana,” skaidro Rensere.
Pētījuma laikā pētniece arī centās lūgt grupai padomu par dažām dzīves problēmām. “Atbildes bija dažādas — sākot ar idejām, ko jau pats biju izmēģinājis, un beidzot ar jauniem un noderīgiem ieteikumiem, kā arī pilnīgi mulsinošu vai neticamu informāciju,” viņa atceras. Pēc Renseres teiktā, tika uzskatīts, ka, meklējot atbildes, galvenais ir cilvēka kritiskā domāšana — vienmēr var kaut ko atrast, taču ne viss ir vienlīdz uzticams. “Cilvēki atņem atbildes, kas ir saderīgas ar viņu pašu vērtībām un uzskatiem,” viņa saka.
Pat raganas pielāgojas algoritmiem
Sociālo mediju grupā, kuru izmeklēja Berita Rensere, cilvēku veselības pārbaudes notika bez oficiālu medicīnas iestāžu atļaujas. Šajā kontekstā, viņa saka, viņš saskata interesantu ārsta un pacienta lomu pārveidi. “Sociālo mediju grupās ikviens var uzdot jautājumu, un jebkurš var atbildēt. Tiek radīta vide, kurā cilvēki uzvedas šķietami kā līdzvērtīgi – vismaz virspusēji,” viņš apraksta. Šajā gadījumā zināšanas un pieredze pārvietojas horizontāli, nevis no augšas uz leju.
Tomēr ne visas balsis grupā ir vienlīdz ietekmīgas. “Laika gaitā parādās jauni viedokļu līderi – tie, kas bieži izsakās un kuru pieredzei un padomiem citi uzticas,” atzīmē pētniece. Daži no viņiem, viņa saka, sevi dēvē par raganām, citi par dziedniekiem , bet vēl citi vienkārši par pieredzējušiem cilvēkiem . Medicīniskās izglītības vietā pēdējiem autoritāti piešķir sociālajos medijos panāktā redzamība, empātija un sabiedrības pieņemšana.
Vispārīgi runājot, pēc Renseres domām, alternatīvie dziednieki sociālajos medijos darbojas ne tikai kā pakalpojumu sniedzēji. Daudzi no viņiem apzināti veido sev holistisku tēlu ar savu aktīvo klātbūtni. No otras puses, tie, kas tikai reklamē savus produktus un pakalpojumus, nešķiet veiksmīgi, norāda jaunākais pētnieks. “Sociālie mediji galvenokārt ir par personīgo un naratīvo pašizveidošanu, kas rada uzticēšanos. Dziednieki sevi pozicionē kā zinātājus vai šamaņus , dalās padomos un pieredzē un rada garīgas nozīmes,” viņa norāda.
Daudzi dziednieki savu darbu uzskata par aicinājumu, nevis tikai par darbu. “Viņi bieži vien uzskata savas aktivitātes par misiju: palīdzēt citiem, nodot garīgās zināšanas un būt emocionāli pieejamiem,” viņa uzskaita. Ticot savas prakses patiesajai vērtībai un vēloties no tās gūt ienākumus, šie cilvēki neatšķiras no daudziem citiem, kuri savu aizraušanos pārvērš darbā sociālajos medijos, norāda Rensere.
“Vienlaikus jāņem vērā, ka sociālo mediju platformas, īpaši Facebook, spēcīgi ietekmē to, kāds saturs iegūst redzamību. Tāpēc dziednieku garīgums arvien vairāk tiek iepakots atbilstoši platformas loģikai,” viņa norāda.
Klepus, saaukstēšanās un hroniskas slimības
Kā minēts, cilvēki vairāku iemeslu dēļ sāk meklēt palīdzību sociālajos tīklos savu veselības problēmu risināšanai. Pirmkārt, pēc Beritas Renseres teiktā, barjera dalībai sociālajos medijos ir ļoti zema, kas nozīmē, ka atbilde uz jautājumu tiks sniegta ātri. “Bieži vien cilvēki uzskata, ka viņu problēma nav pietiekami nopietna, lai nekavējoties meklētu medicīnisko palīdzību,” viņa piebilst. Viņasprāt, saaukstēšanās un jo īpaši klepus ir tēmas, kas sociālajos tīklos tiek apspriestas tāpat kā draugu lokā.
Pēc Renseres teiktā, daudz tiek runāts arī par to, cik tālu ārsts atrodas, cik dārga ir pieraksta maksa vai cik ilgs ir gaidīšanas laiks. Turpretī sociālajos medijos cilvēkam nav jāiziet no mājām, lai saņemtu palīdzību. “Tas ir īpaši svarīgi tiem, kas dzīvo lauku apvidos. Bija arī daudz tādu, kas dzīvoja ārzemēs, bet vēlētos saņemt padomus un pieredzi no citiem igauņiem,” saka pētniece. Turklāt sociālajos medijos saņemtie padomi piesaista cilvēkus, jo atšķirībā no specializētās medicīniskās aprūpes tie ir bez maksas.
Pēc pētnieces teiktā, ir arī tādi, kas jau ir bijuši pie vairākiem ārstiem, bet nav saņēmuši risinājumu. Šajā gadījumā cilvēki vēršas citur, vai nu sociālajos tīklos, forumos, vai pie alternatīviem dziedniekiem. “Tas ir ļoti izplatīts hronisku problēmu, piemēram, ilgstošu sāpju, gadījumā,” norāda Rensere. Dažreiz cilvēki arī sūdzas, ka ārsts īsas vizītes laikā neuztver viņu bažas nopietni. Galu galā uzticība sociālo mediju grupai tiek veidota, kad cilvēks redz, kā citi no tās ir saņēmuši palīdzību.
“Lielākā daļa cilvēku atkarībā no situācijas izmanto dažādas iespējas – dažreiz viņi dodas pie sava ģimenes ārsta, dažreiz lūdz padomu Facebook, dažreiz runā ar draugu, iegriežas aptiekā vai pat meklē alternatīva dziednieka kontaktinformāciju,” apraksta Rensere.
Pēc viņa teiktā, pētījums parādīja, ka sociālie mediji ir kļuvuši par svarīgu cilvēku veselības meklēšanas sastāvdaļu — neatkarīgi no tā, vai tas ir meklēšanas sākums, viduspunkts vai beigu punkts. “Tas nav tikai informācijas apmaiņas kanāls, bet gan vide, kurā cilvēki meklē atbalstu, jēgu un vadību situācijās, kad oficiālā medicīna var šķist nepieejama, nepietiekama vai attālināta,” viņa saka
