Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pārliecināts par Krievijas armijas spēju pārraut Ukrainas aizsardzību un līdz gada beigām pilnībā ieņemt četrus daļēji okupētus reģionus – Luhansku, Doņecku, Zaporižju un Hersonu, aģentūrai Bloomberg pavēstīja Kremlim pietuvināti avoti.
Viņi saka, ka Putins ir gatavs ilgstošam karam, ja tas ir nepieciešams viņa mērķu sasniegšanai, un nebaidās no pastiprinātām sankcijām no Amerikas Savienoto Valstu puses. Tas nozīmē, ka Krievijas prezidents nav ieinteresēts pamierā un viņu telefonsarunas laikā, kas paredzēta 19. maijā, nepiekāpsies ASV prezidentam Donaldam Trampam, norāda Bloomberg.
“Tramps vēlas, lai Putins piekristu pamieram, bet viņš to absolūti nevēlas. Tomēr Putins nav ieinteresēts sarunu traucēšanā. Viņš cenšas manevrēt tā, lai šīs sarunas turpinātos paralēli militārajai ofensīvai,” sacīja prokremliskais politologs Sergejs Markovs.
Vienlaikus kāds Bloomberg avots, kas ir tuvu Krievijas Aizsardzības ministrijai, apšaubīja, ka Krievijas armija spēs noteiktajā laika posmā pārraut Ukrainas Bruņoto spēku aizsardzību. Viņš teica, ka Ukrainas bezpilota lidaparāti ir padarījuši liela mēroga ofensīvas Krievijai dārgas un neefektīvas. Līdzīgu viedokli pauž arī Rietumu militārie analītiķi. “Ja Ukrainas aizsardzība sabruktu, šādu priekšrocību būtu ļoti viegli iegūt, taču šobrīd šāds scenārijs šķiet ļoti maz ticams,” sacīja Bens Barijs, Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta sauszemes karadarbības vecākais līdzstrādnieks.
Neskatoties uz to, Krievija savās pirmajās tiešajās sarunās ar Ukrainu trīs gadu laikā Stambulā 16. maijā pieprasīja Kijivai izvest karaspēku no četriem reģioniem, kurus Maskava bija pasludinājusi par savējiem. Tāpat Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis Ukrainas pusei paziņoja, ka Krievija ir gatava cīnīties mūžīgi.
Sākot ar 2025. gada maiju, Krievijas armija kontrolē aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, taču gandrīz visi šie ieguvumi tika sasniegti kara pirmajās nedēļās. Proti, Krievijas kontrolē atrodas gandrīz viss Luhanskas apgabals, kā arī aptuveni 70% Doņeckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritorijas, aģentūra Reuters aprēķināja, pamatojoties uz Kara pētījumu institūta (ISW) datiem.
Putina nodoms turpināt karu varētu pamudināt Trampu izpildīt savus draudus par stingru sankciju ieviešanu, raksta Bloomberg. Baltā nama vadītājs varētu atbalstīt Senātā sagatavoto likumprojektu, kas paredz ieviest 500 procentu nodokli precēm no valstīm, kas iepērk Krievijas naftu, gāzi, urānu un citus resursus. “Mēs gandrīz divus mēnešus esam atkārtoti brīdinājuši krievus, ka tas notiks, ja nebūs progresa [konflikta risināšanā],” intervijā CBS 18. maijā sacīja valsts sekretārs Marko Rubio.
