Pirms mēneša mes jau rakstījām par pundurtakšu meitenes Valērijas 16 mēnešu izdzīvošanu vienai pašai Austrālijas tuksnesī. Toreiz par pazudušu uzskatītā Valērija beidzot tika ieraudzīta un viņas ”medības” atsākās ar jaunu sparu.
Vairāk nekā 500 dienas pēc tam, kad viņa pirmo reizi pazuda, Kangarū salā pie Austrālijas krastiem pundurtakšu meitene atrasta dzīva un vesela.
Kangala Wildlife Rescue (Kangala savvaļas dzīvnieku glābšanas dienests) strādāja “visu diennakti”, lai atrastu suni Valēriju, kopš saimnieki viņu pēdējo reizi redzēja 2023. gada novembrī kempingā.
Džordžija Gārdnere un viņas draugs Džošua Fišloks uz brīdi bija atstājuši Valēriju sava kempinga sētiņā, kamēr pāris devās makšķerēt. Kad viņi atgriezās, suns bija prom.
Valērija 529 tuksnesī pavadīto dienu laikā pārdzīvoja spēcīgo karstumu un izvairījās no indīgām čūskām, kā arī no intensīviem glābšanas darbiem.
“Pēc nedēļām ilgušiem nenogurstošiem pūliņiem [..] Valērija ir droši izglābta, viņa ir labā formā un jūtas labi,” sociālajos tīklos paziņoja Kangala.
Kangala Wildlife Rescue sacīja, ka brīvprātīgie pavadīja vairāk nekā 1000 stundu, meklējot Valēriju, nobraucot vairāk nekā 5000 km.
Darbs ietvēra arī novērošanas kameras un slazdu būri, kas piepildīts ar pārtiku, Gārdneres kundzes drēbēm un dažām Valērijas rotaļlietām no mājām, ar tālvadības durvju sistēmu.
Pirmajās dienās pēc Valērijas pazušanas citi kemperi viņu pamanīja zem stāvošas automašīnas, kas sabiedēja suni un aizsūtīja viņu bēgt uz krūmājiem.
Mēnešus vēlāk salas vietējie iedzīvotāji ziņoja, ka ir redzējuši rozā apkakli, kas bija Valērijai, par lielu pārsteigumu Kangala direktoram Džaredam Karranam.
“No visiem suņiem, es teiktu, ka tas būtu pēdējais, kas tur izdzīvotu, taču viņiem ir laba oža,” sacīja Karrans.
Gārdnere nosūtīja glābējiem t-kreklu, ko viņa bija uzvilkusi un kas palīdzēja Valēriju notvert, izveidojot “smaržas taku” lielajā suņu slazdā.
15 minūšu garā video sociālajos medijos Kangalas direktori un brīvprātīgie glābēji Džareds un Liza Karrani paskaidroja, kā notika glābšana “amerikāņu kalniņos”.
Karana sacīja, ka viņiem bija jāgaida, līdz Valērija nonāks slazda un pietiekami mierīga, lai nodrošinātu, ka viņa nemēģinās vēlreiz aizbēgt.
“Viņa iegāja tieši aizmugurējā stūrī, kur mēs viņu gribējām ievilināt, es nospiedu pogu, un, par laimi, tas viss darbojās lieliski,” sacīja Karana.
“Es zinu, ka cilvēki bija nedaudz neapmierināti, piemēram, “kāpēc tas aizņem tik ilgu laiku?” bet šīs ir lietas, ko mēs darījām fonā,” viņš teica.
Karana sacīja, ka viņa valkāja Gārdneres kundzes drēbju paliekas, kad viņa tuvojās Valērijai un pasēdēja ar viņu, līdz suns bija “pilnīgi mierīgs”.
Gārdnere sociālajos tīklos pēc Valērijas ilgi gaidītās glābšanas sacīja: “Ikvienam, kurš kādreiz ir pazaudējis mājdzīvnieku, jūtas ir cerīgas, tāpēc nekad neatmetiet cerību.
“Dažreiz labiem cilvēkiem notiek labas lietas.”
