Vācijas iespējamais jaunais kanclers negaidīja savas valsts vēlēšanu galīgos rezultātus svētdien, lai vēstītu par jaunu ēru Eiropā.
Pasludinot ASV vienaldzīgu pret šī kontinenta likteni, Frīdrihs Mercs apšaubīja NATO nākotni un pieprasīja Eiropai pastiprināt savu aizsardzību. Ātri.
Šāds tonis no ASV tuva sabiedrotā un no Frīdriha Merca, kurš, kā zināms, ir kaislīgs atlantists, būtu bijis neiedomājams pat pirms pāris mēnešiem.
Tā ir seismiskā maiņa. Tas var izpausties kā hiperbola, bet tas, ko mēs šobrīd piedzīvojam transatlantisko attiecību jomā, ir bezprecedenta 80 gadu laikā kopš Otrā pasaules kara beigām.
Lielās Eiropas lielvaras līdz sirds dziļumiem ir šokējusi Trampa administrācija, kas liek domāt, ka tā varētu atsaukt drošības garantijas, kas Eiropai ir spēkā kopš 1945. gada.
“Es nekad nebūtu domājis, ka man būs jāpasaka kaut kas tāds televīzijas šovā, bet pēc Donalda Trampa izteikumiem pagājušajā nedēļā… ir skaidrs, ka šai valdībai Eiropas liktenis īpaši nerūp,” svētdien pēcvēlēšanu debatēs sacīja Frīdrihs Mercs.
“Mana absolūtā prioritāte būs pēc iespējas ātrāk nostiprināt Eiropu, lai soli pa solim mēs patiešām varētu sasniegt neatkarību no ASV,” viņš piebilda.
Mercs norādīja, ka centieni bija tik steidzami, ka viņš nav pārliecināts, vai transatlantiskās alianses līderi, kas pulcēsies uz samitu jūnijā, “joprojām runās par NATO tās pašreizējā formā, vai arī mums daudz ātrāk būs jāizveido neatkarīga Eiropas aizsardzības spēja”.
Zīmīgi, ka topošais kanclers Donalda Trampa Ameriku nostādīja vienā līmenī ar Krieviju, kas šeit plaši tiek uzskatīta par drošības apdraudējumu Eiropai. “Mēs esam pakļauti tik lielam divu pušu spiedienam, ka mana absolūtā prioritāte šobrīd patiešām ir radīt vienotību Eiropā,” sacīja Mercs.
Apvienotās Karalistes premjerministrs ceturtdien dosies uz Vašingtonu pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizītes pirmdien.
Frīdrihs Mercs netieši atzīst Fomo sajūtu – bailes palaist garām. Pēc tiesībām šonedēļ tur vajadzētu būt arī Vācijai, viņš saka. Berlīne līdzās Francijai un Apvienotajai Karalistei ir viena no Eiropas trīs lielvarām.
Un, tā kā ASV un Krievija tagad divpusēji aprunā Ukrainu, bet ne ar Ukrainu, šķiet, ka globāli atgriežas pie lielvaras politikas.
Bet Vācija jau labu laiku ir bijusi MIA [pazudis darbībā] Eiropas un pasaules arēnā. Šeit aizejošo valdību novājināja un novērsa ļauna iekšējā ķilda. Tas satracināja Vācijas vēlētājus, kuri vēlējās steidzami pievērsties ekonomikai un migrācijai, un Eiropas sabiedrotos, pieprasot rīkoties attiecībā uz Krieviju, drošību un aizsardzību.
Mercs saka, ka Vācijas galvenā prioritāte ir atkārtota iesaistīšanās starptautiskā mērogā.
Valsts jau ir otra lielākā militārās palīdzības sniedzēja Ukrainai pēc ASV.
Mercs vēlas turpināt šo atbalstu, taču atšķirībā no Francijas un Apvienotās Karalistes viņš ir atturīgs pret ideju nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai atbalstītu iespējamo pamieru.
Tomēr, balstoties uz Vācijas sasniegumiem – tā ievilkās ikvienā Ukrainas atbalsta posmā un, neskatoties uz to, galu galā sniedza vairāk palīdzības nekā jebkura no tās Eiropas kaimiņvalstīm – tagad “nē” nenozīmē mūžīgu “nē” karaspēka nodošanai vai dalībai jebkādā veidā, kāda varētu būt Eiropas “pārliecināšanas spēkiem” Ukrainā.
Pagaidām visvairāk vāciešus uztrauc 35 000 viņu valstī izvietotie karavīri, kas liek viņiem justies droši.
Ir ļoti neparasti, ka ārpolitika vēlēšanu laikā ir galvenā vēlētāju problēma. Taču Vācijā šajā nedēļas nogalē līdztekus ekonomikai un migrācijai vēlētājs pēc vēlētāja sacīja, ka ir noraizējies par mieru Eiropā un jūtas ļoti nedroši.
Novembrī Vācijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka sastāda sarakstu ar bunkuriem, kas varētu sniegt ārkārtas patvērumu civiliedzīvotājiem.
Ukraina var būt tālu, bet vācieši jūtas pakļauti lielam riskam no Krievijas divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, militārās tehnikas apjoms, ko viņu valsts ir nosūtījusi Ukrainai. Galēji labējie “Alternatīva Vācijai” (AfD) ar saukli “Vācija vispirms” aģitēja par Berlīnes atslēgšanos no Kijivas un attiecību atjaunošanu ar Krieviju. Stratēģija, kas neatšķiras no Donalda Trampa stratēģijas, kā partijai patīk norādīt.
Otrkārt, daudzi Vācijā domā, ka, ja Krievija patiešām vēlētos destabilizēt Eiropu, tai varētu rasties kārdinājums ar tāla darbības rādiusa raķeti trāpīt kādam no Lielā trijnieka.
Francija un Apvienotā Karaliste ir kodolvalstis. Vācija nav. Pat tās konvencionālajos militārajos spēkos ir nožēlojami nepietiekams personāls un aprīkojums (Eiropas partneru milzīgam aizkaitinājumam), tāpēc Vācija baidās, ka tā ir mīksts mērķis.
Vēl jo vairāk, ja prezidents Tramps izvedīs savus aktīvās militārpersonas no Vācijas.
Viņš ir apņēmies būtiski samazināt ASV karaspēka klātbūtni Eiropā kopumā.
Vācijas dziļās iekšējās nedrošības sajūta pamudināja Frīdrihu Mercu pagājušajā nedēļā ieteikt Francijai un Lielbritānijai izveidot Eiropas kodolieroču lietussargu, kas aizstātu ASV kodolgarantijas.
Tā ir ideja, ko ir viegli izvirzīt kampaņā, taču patiesībā tā ir ļoti sarežģīta – ietver jautājumus par iespējām, apņemšanos un kontroli.
Realitātes pārbaude: Frīdriham Mercam viņa plāniem nodrošināt Vāciju un Eiropu vajadzēs daudz naudas, un Vācijas ekonomika ir nomākta.
Viņam jāpanāk vienošanās arī ar koalīcijas partneri vai partneriem, ar kuriem viņš veidos nākamo Vācijas valdību, kā arī ar citām Eiropas valstīm, piemēram, Lielbritāniju.
Un viņi, iespējams, nevēlēsies izteikt tik asu toni pret ASV.
Šīs vēlēšanas var vēstīt par spēcīgāku Vācijas vadību. Bet vai pārējā Eiropa ir gatava?
