Noplūžu rezultātā pēc sprādzieniem Krievijas Nord Stream gāzes cauruļvadu sistēmā 2022.gadā metāna emisijas sasniedza nepieredzētu 465 tūkstošus tonnu apjomu. Pētījums par to publicēts žurnālā Nature
Tomēr kopējais siltumnīcefekta gāzu daudzums, kas izplūst atmosfērā un izšķīdināts jūrā, joprojām ir neskaidrs, un tas nozīmē, ka joprojām ir grūti novērtēt ietekmes uz vidi un klimatu mērogu. Pie šādiem secinājumiem nonāca starptautiskās pētnieku grupas, kas prezentēja trīs zinātniskus rakstus par šo tēmu.
Lai izpētītu problēmu, eksperti izmantoja dažādas pieejas un rīkus. Tādējādi ANO Vides programmas Starptautiskās Metāna emisiju observatorijas (Francija) pārstāvis Stīvens Heriss un viņa kolēģi līdzautori modelēja emisiju intensitāti cauruļvada plīsuma laikā. Rakstā viņi iepazīstināja ar simulēto emisiju rādītāju rezultātiem un salīdzināja tos ar dažādām pieejām noplūžu novērtēšanai. Tie savukārt bija balstīti uz datiem no gaisa, satelītu un meteoroloģiskajiem augstceltņu torņiem.
Komanda atklāja, ka CH4 tika atbrīvots ar nelielu daudzumu etāna un citu ogļūdeņražu, kā arī slāpekļa. Plīsumu vietā dabasgāze burbuļoja pāri Baltijas jūras virsmai, veidojot līdz pat vairākus simtus metru diametra putu salas, kas paceļas no virsmas un iekļūst dziļumā. Zinātnieki, salīdzinājuši savas metodes ar citu atklājumiem, secināja, ka metāna emisiju apjoms atmosfērā ir 472 ± 14 tūkstoši tonnu. Tas atbilst 1,2% no gāzes nozares un 0,3% no lauksaimniecības emisijām 2022. gadā visā pasaulē.
Vēl divi pētījumi tika publicēti žurnālā Nature Communications. Vienā no tiem Okeāna balss fonda darbinieks Martins Mohrmans un viņa kolēģi pētīja izšķīdušā metāna izplatību dažādos Baltijas reģionos un aizsargājamās jūras teritorijās. Pēc viņu datiem, 14% Baltijas jūras metāna koncentrācijas ir piecas reizes augstākas par vidējo dabisko līmeni. Lai gan šo pārmērību sekas uz ekosistēmu nav skaidras, zinātnieki turpina novērojumus. Kopumā raksta autori aprēķinājuši, ka no Nord Stream gāzes vada noplūduši 443-486 tūkstoši tonnu metāna.
Pētnieku grupas, kuras vadīja Vācijas Aviācijas un kosmosa centra (Vācija) pārstāvis Frīdemans Reums, aprakstīja “gaisa misijas” rezultātus. Zinātnieki kvantitatīvi novērtēja metāna sekundāro izdalīšanos atmosfērā, kas sākotnēji bija izšķīdināts jūras ūdenī. Viņi pētīja degazēšanas mērogu, pamatojoties uz atmosfēras novērojumiem. Mērīšanas platforma bija HELiPOD38 vilkšanas zonde, kas tika piestiprināta stropē helikopteram. Žurnālā Nature Communications publicētajā rakstā ekspertu grupa nosauca arī gadā emitētās dabasgāzes apjomu – 465 ± 20 tūkstoši tonnu.
Tādējādi pētnieki no dažādām jomām varēja analizēt gan sākotnējās metāna noplūdes apjomus no cauruļvadiem (izmantojot satelīta mērījumus un atmosfēras monitoringu no zemes stacijām), gan sekundāro izlaišanas procesu (no helikopteriem no gaisa un borta mērījumus no kuģa). Tas skaidri parādīja, ka metānu transportēja okeāna straumes, kam sekoja degazēšana atmosfērā.
Kā atzīmēja eksperti, bija svarīgi ātri veikt pētījumu. Nākotnē līdzīgu liela mēroga siltumnīcefekta gāzu emisiju gadījumā cilvēka izraisītu katastrofu rezultātā ir jābūt gataviem tikpat ātrai rīcībai. Tas palīdzēs novērtēt klimata stāvokli un šādu notikumu ietekmes uz vidi līmeni.
