“Putins ir vectēvs.” Šodien šī frāze ir stabils izteiciens, bet vēl nesen tas neienāca prātā pat prezidenta oponentiem. Viņi varēja ņirgāties par Putina ārišķīgo mačismu, kazarmu jokiem, klaju rupjību, bet viņi joprojām viņu nesauca par “vectēvu”. Bet kad viņi to izdarīja? Kurā brīdī mainījās Putina tēls? Filoloģe un žurnāliste Ksenija Turkova uzskata, ka vecums šajā pārvērtībā nav galvenais.
8. jūlijā Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs izcēlās ar kārtējo patriotisko ierakstu, kuram viņš atkal nežēloja izteiksmīgu vārdu krājumu. Viņš nosauca ASV prezidentu Džo Baidenu par “miegainu marasmātiķi” un “slimu vecu vīru ar demenci”, un nobeigumā ierosināja: “Varbūt viss ir savādāk? Varbūt mirstošais vectēvs, apsēsts ar neveselīgām fantāzijām, vienkārši nolēma graciozi aiziet, provocējot kodolarmagedonu un aizvedot pusi cilvēces sev līdzi uz nākamo pasauli … ”Tieši šis Medvedeva citāts nekavējoties izplatījās sociālajos tīklos un atsevišķi no konteksta kā neatkarīgs paziņojumu. Mirstoša vectēva tēls, kurš vicina kodolrungu un vēlas iznīcināt pusi pasaules, izraisīja pavisam asociācijas, ar kurām autors, acīmredzot, nebija rēķinājies.
Medvedeva vārsma ir kļuvusi par otro publisko paziņojumu pēdējo pāris mēnešu laikā, kurā vectēva/opīša tēls tiek uztverts kā mājiens uz Putinu. Tieši tā sākotnēji tika uztverts ”Vāgnera” PMK vadītāja Jevgeņija Prigožina monologs, kurā viņš aktīvi lamāja kādu “vectēvu”: “Laimīgais vectēvs domā, ka viņam ir labi…. Bet ko darīt valstij … ja pēkšņi, es tikai pieļauju, izrādās, ka tas vectēvs ir pilnīgs mudaks?”
Pats Prigožins vēlāk paskaidroja: “vectēvs” nemaz nav Putins, un piedāvāja trīs iespējas, no kurām izvēlēties: ģenerālis Mihails Mizincevs, bijušais Krievijas Federācijas aizsardzības ministra vietnieks; Valērijs Gerasimovs, Krievijas armijas Ģenerālštāba priekšnieks; bijusī šova “Dom-2” dalībniece Natālija Hima, “kura parādījās sociālajos tīklos, piedāvājot kastes ar munīciju”. Kāpēc sieviete pretendē uz noslēpumainā “vectēva-mudaka” lomu, Prigožins neprecizēja.
Taču, lai arī kāds izrādījās šis vectēvs, abi šie izteikumi – gan Prigožina monologs, gan Medvedeva ieraksts – demonstrēja, cik stingri vectēva tēls pielipa Vladimiram Putinam.
Daudzus gadus Krievijas prezidents sevi pozicionējis kā īstu supermenu, mačo un seksa simbolu: viņš jāja zirgā ar atkailinātu rumpi, nira pēc amforām, lidoja ar Sibīrijas dzērvēm, bet sievietes veltīja viņam dziesmas un aptaujās stāstīja par iemīlēšanos prezidentā.
Kurā brīdī viņš no mačo kļuva par “nācijas vectēvu” un kad tieši vārds “vectēvs” kļuva par viņa galveno segvārdu?
Medijs ”Signal” uzskata , ka Putins kļuva par “vectēvu”, pateicoties mēmei “Vectēv, iedzer tabletes, vai arī tu dabūsi pa dupsi”, kas parādījās kā sauklis Alekseja Navaļnija atbalsta mītiņos pēc viņa aresta 2021. gada janvārī.
Tomēr patiesībā pārvērtības sākās daudz agrāk. 2017. gada septembra sākumā žurnālists Andrejs Koļesņikovs laikrakstā ”The New Times” publicēja viedokļu rakstu “Putins kā tautas vectēvs”, kurā Putinu salīdzināja ar Ļeņinu:
“Arī Putins pēdējā laikā diezgan bieži tiekas ar jauniešiem, vismaz biežāk nekā ar citu vecuma grupu pārstāvjiem. Vladimirs Iļjičs tika saukts par “vectēvu Ļeņinu”, lai gan atkal, pēc mūsdienu koncepcijām, kārtīgs valsts oligarhs savā vecumā tikai maina savu veco sievu pret jaunu – vairāk harmonējošu ar jauniegūto jahtu. Tā arī Putins “Tiešo līniju”, “Tavridas” un “Atvērto mācību” gaitā no tautas tēva pamazām pārtop par tās vectēvu. Būtībā jauniešus valdzinot ar fantastiskiem stāstiem par droniem, lidojumiem uz Marsu, mākslīgo intelektu un krievu tautas kaislību, kas ļauj glābt savu suverenitāti tūkstoš gadu garumā, paplašināt to, iemērkt krievu zābakus Klusajā okeānā un močīt pārējos tualetē”.
Patiešām, tieši toreiz, 2017. gada rudenī, Putins organizēja vairākas tikšanās ar studentiem un skolēniem. Visticamāk, tas tika darīts Navaļnija pieaugošās popularitātes dēļ, kurš vienmēr prata atrast kopīgu valodu ar jauniešiem. Pēc tam visu valsti pārņēma desmitiem opozicionāra atbalstītāju rīkotu pretkorupcijas mītiņu. Kā atzīmē politikas analītiķe Marija Sņegovaja, “Kremļa tēla veidotāji, kuri pamanīja Navaļnija popularitāti jauniešu vidū, sākotnēji centās Putina tēlu padarīt pievilcīgu arī šai vecuma grupai.” Tomēr, pēc viņas teiktā, tas neizdevās, un Kremlim nācās Putinu pārcelt uz citu tēlu – “nācijas vectēvu”.
Pazīstama valodniece, politisko figūru runas portretu pētniece Jeļena Šmeļeva 2018. gada sākumā intervijā ”Amerikas Balsij” atzīmēja , ka Putina pāreja no mačo tēla uz vectēva tēlu patiesībā jau ir notikusi. Pēc Šmeļevas domām, tikšanās ar skolēniem ne tikai nedeva vēlamo (Kremlim) efektu, bet, gluži otrādi, vēl skaidrāk parādīja Putina nespēju runāt mūsdienu jaunatnes valodā.
“Pat visi viņa ”firmas” politnekorektie joki jau ir novecojuši. Tie neizraisa nekādu atbalstu šajā auditorijā. Tiekoties ar skolēniem no “Sirius”, kāds zēns uzdeva jautājumu un ļoti gudru jautājumu, tur bija talantīgi skolēni. Viņš nosauca savu armēņu uzvārdu un teica, ka ir no Tjumeņas (patiesībā no Jakutijas). Un Putins teica (es neatceros puiša uzvārdu, teiksim, Aslamazjans (faktiski zēns sevi pieteica kā Ašots) : “Aslamazjans no Tjumeņas? Tev tur nav auksts? Šim zēnam vienkārši žoklis atkārās, viņš vienkārši nesaprata… Tāpēc, ka tie nav tādi joki, kas tagad ir populāri jauniešu vidū.”
Pēc Šmeļevas teiktā, acīmredzot pēc tam Putins nolēma izveidot korekta un garlaicīga vectēva tēlu, kurš ir gudrs ar pieredzi un rūpējas par visiem.
Nedaudz vēlāk Putins pats apstiprināja, ka iegājis šajā tēlā. Savā tradicionālajā preses konferencē viņš pamanīja kādu žurnālisti ar plakātu “Putin, bai-bai” un nolēma viņai dot vārdu. Taču izrādījās, ka uz plakāta bija rakstīts “Putins – babajs.” Žurnāliste no Tatarstānas, kura šo plakātu turēja, paskaidroja: ”babajs” tatāriem “vectēvs”. Putins par to pasmējās: viņi sak, uz vecumu kļuvis vājš ar acīm.
Citiem vārdiem sakot, Putina kā vectēva tēls sāka uzņemt apgriezienus krietni pirms 2021. gada. Tomēr šis segvārds (pēc tam ar epitetu “bunkurs”) patiešām saņēma masveida izplatību ar Alekseja Navaļnija un viņa atbalstītāju vieglo roku. Frāze “bunkura vectēvs” tika iekļauta 2021. gada galveno izteicienu trijniekā saskaņā ar Krievijas neatkarīgo konkursu “Gada vārds”.
Sākotnēji tas radās uz pandēmijas fona un runāja par Putina pašizolāciju, bailēm no inficēšanās un neticami stingrām karantīnas prasībām visiem, kas viņu satiek publiski. 2020. gada jūnijā Aleksejs Navaļnijs runāja par Putinu un milzīgajiem izdevumiem Uzvaras parādē Maskavā:
“Par šo naudu nopērciet zāles pensionāriem. … Viņu domas nodarbina parāde. Bet bunkura vectēvs grib parādi, viņam vajag dižoties uz pjedestāla.
Vēlāk iesauka nostiprinājās, pateicoties Navaļnija komandas izmeklēšanas filmai par Putina pili Gelendžikā, kurā minēts milzīgs bunkurs.
2021. gada februārī Navaļnijs, uzstājoties Himku pilsētas tiesā, Putina segvārdam pievienoja vēl vienu epitetu: “Zaglīgais bunkura vectēvs”.
Savukārt 2023. gada janvārī, Krievijas kara pret Ukrainu kulminācijā, liela mēroga Yandex pakalpojumu pirmkoda noplūde parādīja, ka meklētājprogramma bloķē Putina attēlus, ja lietotāji tos meklē, izmantojot atslēgvārdus “bunkura vectēvs”.
Vārdiem “vectēvs” un “vectētiņš/opis” krievu valodā ir dažādas nozīmes nokrāsas, taču šķiet, ka ne “vectēvs”, kas atgādina armiju vai krininālo ”vectēvu”, ne mājas “vectētiņu” (mīkstās čībās, aizmirsis iedzert tabletes) Kremli vairs neapmierina. Kā norāda laikraksta ”The Moscow Times” žurnālisti, Putins uzreiz pēc Prigožina sacelšanās ar viņa atsaucēm uz “laimīgo vectētiņu” sācis steidzami veidot jaunu tēlu.
Tēls vairs nav bunkurisks, bet gan visiem pieejams prezidents, kuram var pieskarties un pat noskūpstīt. Kāda būs trešā Putina metamorfoze pēc mačo un vectēva, pagaidām nav skaidrs, taču izveidot jaunu tēlu nebūs viegli – tieši jau tā diezgan stingri iestrēgušā segvārda dēļ. Kā pagājušajā gadā atzīmēja Andrejs Koļesņikovs : “Vectēvu var izvest no bunkura, bet nekad – bunkuru no vectēva.”
