Antana Gustaiša aviācijas institūta pasniedzējs Vincas Šnirpunas, skaidrojot pirmdienas rītā pie Viļņas lidostas notikušās aviokatastrofas cēloni, atzīmēja, ka šādus incidentus parasti izraisa dažādu faktoru kombinācija, taču biežākais cēlonis joprojām ir cilvēciskais faktors.
Pēc eksperta domām, lidmašīnas nosēšanās Viļņas lidostā principā nav grūta. “Tā bija normāla nosēšanās,” viņš sacīja intervijā medijiem.
V. Šnirpunas atzīmēja, ka parasti lidmašīnas nosēšanās notiek, izmantojot speciālu aprīkojumu:
“Tiek izmantota instrumentālā nosēšanās sistēma, kas ļauj precīzi novadīt lidaparātu uz skrejceļu. Parasti piloti izvēlas paļauties uz šo sistēmu, nevis manuāli nolaisties.”
Atbildot uz jautājumu, vai laikapstākļi varēja ietekmēt nosēšanos, V. Šnirpūnas pašreizējos apstākļus nosauca par “darba”.
“Nekā sarežģīta nav, tie tiešām ir darba apstākļi, un laikapstākļi, manuprāt, pilotiem nopietnas problēmas nesagādāja,” komentēja V. Šnirpunas.
Aviācijas eksperts vēl nav izlēmis vērtēt šīs traģēdijas iespējamos cēloņus kopumā, taču, pēc viņa teiktā, “notikumu cēlonis vienmēr ir cilvēciskais faktors”.
“Bet to, kas īsti ir cilvēka kļūda, noteiks izmeklēšana. Kas attiecas uz teroristiem, tad <…> pirms pāris mēnešiem parādījās informācija, ka Leipcigas lidostā izcēlies ugunsgrēks, jo krava bija teroristiska un saturēja kaut kādu sprāgstvielu, kas spontāni aizdegās. Viss ir iespējams, bet tas tiešām prasa laiku,” sacīja eksperts.
Taču, kā stāsta aviācijas institūta pasniedzējs, parasti šādiem notikumiem ir vairāki iemesli: “Gan tehniskais stāvoklis, gan, iespējams, piloti nevar noteikt tehnisko stāvokli un pieļaut kaut kādu kļūdu.”
Civilās aviācijas asociācijas vadītāja Orijana Mašale sacīja, ka ir svarīgi saprast, ka šādos gadījumos lidmašīnu apkalpes dara visu iespējamo, lai iespējami samazinātu bojājumus un aizsargātu cilvēkus.
“Gribētos ticēt, ka arī šajā gadījumā ekipāža darīja visu iespējamo, lai samazinātu upuru skaitu. Viena lieta, ko es gribu uzsvērt, ir tas, ka aviācija ir droša. 2023.gadā pasaulē nebija nevienas letālas lidmašīnas avārijas, un šādi incidenti ir ārkārtīgi reti,” viņa uzsvēra, piebilstot, ka drošībai tiks pievērsta vēl lielāka uzmanība.
Pēc O. Mašales teiktā, aviācijas pasaule ir jutīga pret šādiem incidentiem un dara visu iespējamo, lai tie neatkārtotos, tāpēc nevajadzētu brīnīties, ja pēc avārijas Viļņā parādīsies jaunas, stingrākas prasības.
Atgādinām, ka pirmdienas agrā rītā galvaspilsētas Lepkalņa rajonā, netālu no Viļņas lidostas, avarēja kravas lidmašīna. Pēc provizoriskiem datiem, kravas lidmašīna lidojusi no Leipcigas un avarējusi blakus dzīvojamai ēkai. Lidmašīnā atradās četri cilvēki, viens no viņiem, pilots, gāja bojā.
Policijas ģenerālkomisārs Arūns Paulausks sacīja, ka katastrofas cēlonis, visticamāk, bijusi tehniska avārija vai cilvēka kļūda, un nevar izslēgt arī teroraktu.
Arī aviācijas eksperts Vidas Kaupelis sacīja, ka ir pāragri runāt par avārijas cēloņiem.
“Mēs zinām tikai to, ka lidmašīna avarēja pēdējā pietuvošanās brīdī, tieši blakus lidostai. Un iemesli vēl nav skaidri, tagad ir pienācis posms, kad neko nevar izslēgt, ir iespējami visi avārijas cēloņu varianti,” viņš sacīja.
Iepriekš tika ziņots, ka Spānijas kompānija Swiftair pārvadāja DHL kravas saskaņā ar līgumu. Lidmašīna Boeing 737, pēc eksperta domām, sākotnēji bija paredzēta pasažieru pārvadāšanai un pēc tam pārveidota par kravas.
