Pāvests Francisks ceturtdien sāka laika atskaiti līdz 2025. gadam jeb jubilejai, kas ir viens no svarīgākajiem Romas katoļu baznīcas notikumiem un, domājams, piesaistīs desmitiem miljonu svētceļnieku uz Romu. Bet kas īsti ir Svētais gads?
Svētais gads parasti notiek reizi 25 gados, ja vien pāvests neizsauc ārkārtēju, lai pievērstu uzmanību kādam konkrētam jautājumam vai atzīmētu kādu nozīmīgu notikumu.
Tiek uzskatīts, ka pirmo Romas katoļu Svēto gadu 1300. gadā ierosināja pāvests Bonifācijs.
Pēdējais parastais Svētais gads notika 2000. gadā pāvesta Jāņa Pāvila II vadībā. Pēdējo ārkārtējo Svēto gadu Francisks sauca 2016. gadā, lai uzsvērtu savu vēlmi pasniegt Baznīcu kā žēlsirdīgu un pretimnākošu, nevis moralizējošu un attālinātu.
Jubilejas laikā katoļi var saņemt īpašas indulgences jeb grēku piedošanu, ja viņi izpilda noteiktus nosacījumus un dara labus darbus vai dodas svētceļojumos.
Vatikāna tīmekļa vietnē teikts, ka Svētajam gadam vajadzētu būt arī izlīguma laikam ar pretiniekiem un izdevumam veicināt solidaritāti, cerību un taisnīgumu pasaulē.
Indulģence ir soda piedošana par grēku, ko priesteris jau ir piedevis. Katoļi saka, ka pēc indulgences dvēsele ir pilnībā attīrīta no šī grēka šajā un nākamajā dzīvē, iespējams, palīdzot viņiem ātrāk nokļūt debesīs.
Baznīca māca, ka cilvēkiem, kuri pēc nāves nenonāk tieši debesīs, vispirms jāpavada laiks šķīstītavā, sava veida nepatīkamā uzgaidāmajā telpā, pirms viņi var iziet cauri pērļu vārtiem. Indulgences var samazināt šķīstītavā pavadīto laiku.
Cilvēki var saņemt indulģences, ja viņi dara labus darbus, piemēram, apmeklē slimos, vai dodas svētceļojumos uz “Svētajām durvīm” noteiktās reliģiskās vietās visā pasaulē Svētā gada laikā.
Pirms gadsimtiem cilvēki varēja iegādāties indulģences. Mārtiņu Luteru šī prakse kaitināja, kas bija viens no strīdiem, kas izraisīja reformāciju 16. gadsimtā.
Svētās durvis, kas simbolizē katoļu pestīšanas durvis, tiek atvērtas tikai jubilejas gados. Romā ir četrias – Sv. Pētera bazilikā, Sv. Jāņa Laterāna, Sv. Marijas Majoras un Sv. Pāvila ārpus mūriem.
To atvērumi būs sadalīti, bet centrālais punkts būs Sv. Pētera baznīca, kuras durvis tiks atvērtas 24. decembrī un tiks slēgtas 2026. gada 6. janvārī.
Tradicionāli svētceļnieki, kas iet caur šīm durvīm, nodrošina savu grēku piedošanu. Citas Svētās durvis tiks noteiktas visā pasaulē, un Francisks sacīja, ka vēlas tās atvērt cietumā.
