Zinātnieki ir panākuši izrāvienu, kas varētu būtiski mainīt pasaules darbību un novest pie pilnīgi jaunām tehnoloģijām.
Britu medijs Independet ziņo, ka pētnieku grupa no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) ASV ir atklājusi procesu, ko sauc par “fotomolekulāro efektu”, kas pirmo reizi parāda, ka ūdens var iztvaikot bez siltuma avota, izmantojot tikai gaismu.
Revolucionāra informācija
Pēc pētnieku domām, pētījums var arī atrisināt jautājumu par to, kāpēc mākoņi absorbē saules gaismu tādā veidā, kas, šķiet, neatbilst fizikas likumiem.
Gadu desmitiem zinātnieki un klimata eksperti ir domājuši par pretrunu par to, kā mākoņi var absorbēt vairāk gaismas, nekā tas ir teorētiski iespējams.
Gaismas, nevis siltuma iztvaikošanas efekta novērošana sniedz revolucionāru informāciju par gaismas un ūdens mijiedarbību, izdevumam The Independent komentēja Purdue universitātes mašīnbūves profesors Sjulins Ruans (Xiulin Ruan).
Pēc Ruana teiktā, jaunais novērojums var palīdzēt zinātniekiem saprast, kā saules gaismas un mākoņu, miglas, okeānu un citu dabisko ūdens elementu mijiedarbība atspoguļojas laikapstākļos un klimatā.
“Šis pētījums pieder tai retajai patiesi revolucionāru atklājumu grupai, ko sabiedrība nekavējoties nepieņem plaši, bet kuru apstiprināšana prasa laiku, dažreiz ilgu laiku, lēš Ruans.
Plaši noderīga informācija
Atklājums var ietekmēt visu, sākot no klimata pārmaiņu aprēķiniem līdz laika prognozēm un pavērt jaunus praktiskus pielietojumus, piemēram, enerģijas un tīra ūdens ražošanā, raksta The Independent.
Pēc pētnieku domām, pirmie lietojumi, visticamāk, būs ar saules enerģiju darbināmas atsāļošanas sistēmas, kas nodrošina efektīvāku saldūdens ieguves veidu nekā pašreizējās tehnoloģijas.
”Un, protams, tas ietekmē arī pamata zinātni, piemēram, to, kā mākoņi ietekmē klimatu, jo mākoņi ir klimata modeļu visneskaidrākā daļa, saka MIT profesors Gangs Čens, kurš arī piedalījās pētījumā .
Pēc pētnieku domām, fotomolekulārais efekts rodas ne tikai laboratorijas apstākļos, bet ir izplatīts dabā.
”Kurš to būtu domājis, ka mēs joprojām uzzināsim kaut ko jaunu par kaut ko tik ikdienišķu kā ūdens iztvaikošana”, domā Džordžijas Tehnikas mašīnbūves docente Šenona Jī .
Rezultāti 23.aptīlī tika publicēti žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences (PNAS).