Krievijas ekonomika zaudējusi katru piekto dolāru ieņēmumus no ogļūdeņražu pārdošanas pēc tam, kad Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieni paralizēja lielāko naftas pārstrādes rūpnīcu darbu.
Marta beigās naftas un naftas produktu eksports Krievijas naftiniekiem atnesa 9,3 miljardus dolāru, piektdien savā ikmēneša ziņojumā ziņo Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA). Salīdzinot ar februāri, Krievijas ekonomikas naftas ieņēmumi sarukuši par 20% jeb vairāk nekā 2 miljardiem dolāru, lai gan pieauga eksporta fiziskais apjoms: tas bija 7,84 miljoni barelu dienā (+3%), liecina IEA aplēses.
Mēneša laikā jēlnaftas eksports pieauga par 400 tūkstošiem barelu dienā, un tās vidējā cena pieauga par 1,8 dolāriem līdz 75 dolāriem par barelu, bet tajā pašā laikā naftas produktu pārdošanas apjomi samazinājās par 200 tūkstošiem barelu dienā. Tās, kā raksta IEA, bijušas Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu avārijas slēgšanas sekas, kuras kopš gada sākuma ir pakļautas regulāriem Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
Saskaņā ar Reuters aplēsēm, laikā no janvāra līdz martam bezpilota lidaparātu triecienos cietušas vismaz 10 rūpnīcas. To vidū ir Lukoil Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīca, kur aizdegās viena no naftas pārstrādes iekārtām; Iļskas naftas pārstrādes rūpnīca, Novatek rūpnīca Ustlugā, Rosņeftj naftas pārstrādes rūpnīca Tuapse, Novošahtinskas ZNP Rostovas apgabalā un NORSI rūpnīca Ņižņijnovgorodas apgabalā, viena no lielākajām rūpnīcām valstī (pieder Lukoil).
13. martā Rjazaņas lielākā Rosņeftj naftas pārstrādes rūpnīca, kas piegādā degvielu Maskavai un reģionam, satrieca bezpilota lidaparāts. Trīs dienas vēlāk dronu uzbrukuma dēļ aizdegās vienīgais strādājošais naftas pārstrādes uzņēmums naftas pārstrādes rūpnīcā Sizraņā, bet 23. martā Rosņeftj Kuibiševas naftas pārstrādes rūpnīca slēdza vienu no divām naftas pārstrādes iekārtām.
Pēc Rosstat datiem, no marta sākuma līdz 7.aprīlim benzīna ražošana Krievijā samazinājusies par 10,1%, bet dīzeļdegvielas – par 7,6%. Deficīta draudu dēļ Krievijas varas iestādes vērsās pēc palīdzības pie Baltkrievijas un Kazahstānas: pirmajai Kremlis lūdza 100-150 tūkstošus tonnu benzīna mēnesī, bet otrajai ārkārtas gadījumā izveidot rezervi 100 tūkstošu tonnu apmērā.
