No šīm dienām līdz šī gada septembrim nakts debesīs, 3000 gaismas gadu attālumā no Zemes, notiks unikāls kosmisks sprādziens. Sprādziena radītā gaisma izplatās cauri kosmosam un liek izskatīties tā, it kā uz dažām dienām mūsu nakts debesīs pēkšņi būtu parādījusies jauna zvaigzne – tikpat spoža kā Ziemeļzvaigzne
Dubultzvaigžņu sistēma Corona Borealis (Ziemeļu Vainags) zvaigznājā, parasti ir pārāk blāva, lai to varētu redzēt ar neapbruņotu aci. Taču reizi 80 gados notiek neparasts notikums: bēguļojošs kodolsprādziens, ko izraisa informācijas apmaiņa starp divām zvaigznēm.
Šis sprādziens liek izskatīties tā, it kā naksnīgajās debesīs būtu parādījusies jauna spoža zvaigzne, kas pēc dažām dienām pazūd.
Šī parādība, kas pazīstama kā atkārtota nova, tiks novērota vismaz trešo reizi vēsturē. Pirmo reizi to atklāja īru zinātnieks Džons Birmingems 1866. gadā, un notikums tika atkārtoti novērots 1946. gadā.
Astronoms Samners Stārfīlds no Arizonas štata universitātes, kurš šo fenomenu pētījis kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, dalījās iespaidos par gaidāmo notikumu.
Atkārtotas novas ir reti sastopamas un parasti notiek reizi 100 000 gados, sacīja Stārfīlds. Tās izraisa unikāls scenārijs: auksta, mirstoša zvaigzne, sarkanais milzis un tā pavadonis baltais punduris atrodas tik tuvu, ka no sarkanā milža izmestais materiāls sakrājas uz baltā pundura virsmas. Kad masa uzkrājas uz baltā pundura, tas izraisa kodoltermisko sprādzienu. To lieluma atšķirības ir tik milzīgas, ka Corona Borealis baltajam pundurim ir nepieciešamas 227 dienas, lai apriņķotu savu sarkano milzi, sacīja Stārfīlds.
Šo kosmisko skatu varēs novērot ne tikai no Zemes, bet arī no kosmosa teleskopiem, tostarp Džeimsa Veba teleskopa. Tomēr ikviens var redzēt šo reto notikumu, vienkārši izejot naksnīgajās debesīs un skatoties Corona Borealis zvaigznāja virzienā.