Krievija veiks “īpašus pasākumus”, reaģējot uz aptuveni 20 vācu karavīru nosūtīšanu uz Lietuvu un Vācijas plāniem šajā valstī atvērt militāro bāzi, paziņoja Krievijas prezidenta pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
“Tas ir pieaugošās spriedzes turpinājums, radot mums briesmu vietas pie mūsu robežām, kas, protams, liek mums veikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu mūsu pašu drošību,” sacīja Peskovs .
Lietuva vienojās ar Vāciju par aptuveni 4800 karavīru lielu Vācijas militārās brigādes nosūtīšanu uz valsti līdz 2027.gadam pagājušā gada beigās. Šis pasākums bija nepieciešams, lai stiprinātu NATO austrumu flangu uz Krievijas iebrukuma Ukrainā fona.
“Austrumu flangs tagad ir virzījies uz austrumiem, un Vācijas pienākums ir to pisegt,” sacīja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Pēc viņa teiktā, lielākā daļa militārpersonu Lietuvā ieradīsies 2025.–2026.gadā, un viņu ģimenes saņems “pievilcīgus apstākļus”, tostarp iespēju apmeklēt vācu valodas skolas, bērnudārzus, samaksu par mājokli un avioceļojumiem.
Pēc Taggesschau teiktā, galvenās militārpersonu izvietošanas vietas būs Ruklas pilsēta un poligons pie Rudņinkai ciema pie Baltkrievijas robežas, un viņi ar ģimenēm dzīvos Viļņā un Kauņā.
Pirms tam Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka nosauca Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķi ievilkt Berlīni NATO karā. Savukārt alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja koncentrēt spēkus Maskavas “ierobežošanai”. Viņaprāt, konfrontācija ar Krieviju varētu ilgt gadu desmitiem, un, ja Ukraina tiks sakauta, iespējams, ka karadarbība izplatīsies uz kaimiņvalstīm, tostarp Baltijas valstīm.
Vladimirs Putins izteikumus par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO valstīm nosauca par “pilnīgu absurdu”. Viņš norādīja, ka Krievijai nav pamata cīnīties ar alianses valstīm, turklāt viņš brīdināja, ka tas novedīs pie “globāla kara”. Vienlaikus Putins pieļāva kara iespējamību ar Eiropas valstīm, ja tās vispirms uzbruks Krievijai. Putins neprecizēja, ko Maskava uzskatītu par uzbrukumu.
