Rietumiem ir jābūt gataviem iespējamam konfliktam ar Krieviju, sava brauciena laikā Kijevā sacīja NATO Militārās komitejas vadītājs admirālis Robs Bauers. To viņš teica intervijā Ukrainas medijam ArmiyaInform
Pirmo reizi kopš Krievijas vērienīgā iebrukuma sākuma Kiijivā ieradās Ziemeļatlantijas alianses augstākais militārais vadītājs – NATO Militārās komitejas vadītājs admirālis Robs Bauers.
Viņš ir galvenais NATO ģenerālsekretāra padomnieks militārajos jautājumos, ar kura starpniecību alianses politiskajām struktūrām tiek sniegtas rekomendācijas, kas formulētas, pamatojoties uz NATO valstu ģenerālštāba priekšnieku vienprātību.
21. marta rītā NATO amatpersonas bija spiestas slēpties Krievijas raķešu uzbrukuma dēļ un personīgi piedzīvoja Ukrainai pārvesto Rietumu pretgaisa aizsardzības sistēmu efektivitāti.
Dažas stundas pēc uzbrukuma admirālis Robs Bauers intervijā ArmiyaInform korespondentam uzteica Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku darbu, skaidroja, kā iznīcinātāji F-16 var ietekmēt situāciju frontē, kā arī novērtēja Aizsardzības spēku operācijas. iznīcināt krievu kuģus Melnajā jūrā.
“NATO ir gatava konfliktam ar Krieviju”
“Mēs sākām domāt par šo (iespējamo konfliktu ar Krieviju) pēc Krimas aneksijas 2014.gadā,” sacīja Bauers. “Tas bija ļoti svarīgs brīdis, kad NATO saprata, ka tai ir jāatgriežas pie kolektīvās drošības. Jo pēdējos 20-30 gadus esam koncentrējušies tikai uz reaģēšanu krīzes situācijās. <…> Vai esam gatavi? Atbilde: Jā! Tas ir mūsu galvenais mērķis: būt gataviem.
Bauers skaidroja, ka pēdējos gados NATO ir būtiski nostiprinājusi savas pozīcijas austrumu flangā. Tādējādi 2016. gadā alianse uzsāka paplašinātas klātbūtnes programmu trijās Baltijas valstīs. Un 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO paplašināja programmu, iekļaujot Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju. “Tagad mums ir astoņas šādas bataljona lieluma kaujas grupas, kuras nepieciešamības gadījumā var apvienot brigādē. Ja būs nepieciešams vairāk, mēs to izskatīsim. Bet pagaidām ar to pietiek,” sacīja Bauers.
Viņš piebilda, ka “krievi nav tikai austrumu flangā. “Viņi atrodas kosmosā, kibertelpā, ir krievi Arktikā un Atlantijas okeāna rietumos. Krievi Āfrikā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Viņi ir visur. Tāpēc NATO pastāvīgi uzrauga viņu rīcību un attiecīgi reaģē, ja nepieciešams,” secināja militārais vadītājs.
Februārī ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins sacīja, ka Ukrainas sakāve novedīs pie kara starp NATO un Krieviju, jo Putins “neapstāsies” mēģinājumos “sagrābt savu kaimiņvalstu suverēnās teritorijas”. Ostins sacīja, ka baltieši ir noraizējušies, ka viņi varētu būt nākamie. Decembra sākumā ar līdzīgu paziņojumu nāca klajā ASV prezidents Džo Baidens, norādot, ka Krievija var uzbrukt NATO, ja Putins netiks “apturēts Ukrainā”. Vladimirs Putins šos vārdus nosauca par muļķībām. “Es domāju, ka prezidents Baidens to saprot. Tā ir tikai runas figūra, lai attaisnotu viņu kļūdaino politiku Krievijas virzienā,” sacīja Putins. Viņš uzsvēra, ka Krievijai “nav iemesla, nav intereses” cīnīties ar NATO.
Tikmēr pati alianse ir pretējās domās. 19. janvārī NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Nīderlandes admirālis Robs Bauers paziņoja par kara ar Krieviju neizbēgamību. Viņaprāt, visām bloka valstīm ir jāsagatavojas tam, ka tas sāksies nākamo 20 gadu laikā.
Dienu iepriekš četras Eiropas valstis neizslēdza iespēju nosūtīt karaspēku uz Ukrainu, komentējot Francijas prezidenta Emanuela Makrona teikto, ka ES valstis to varētu darīt tuvākajā laikā. Jo īpaši Igaunija, Lietuva, Nīderlande un Apvienotā Karaliste pieļāva šādu scenāriju.
