Mūsu vidū ir ne mazums cilvēku, kuri nesmejas vai dara to ārkārtīgi reti. Varbūt pats esi pamanījis, ka esi kļuvis nopietnāks? Noskaidrosim, ko tas nozīmē un kāpēc šāda pārmērīga nopietnība ir bīstama.
Runa ir par hronisku nopietnību. Šo terminu ieviesa klīniskais psihologs Sets Gilihans, kurš aprakstīja desmit šāda stāvokļa pazīmes. Par tiem sīkāk stāsta psihiatri.
Pārbaudiet sevi, jo šī parādība nepavisam nav reta:
Gandrīz nekas nevar likt jums smieties, un jūs reti smaidāt.
Jums ļoti rūp jūsu produktivitāte.
Jums nav hobija.
Jūs bieži smagi nopūšaties (2-3 reizes stundā).
Jūs pastāvīgi pieliekat pūles, lai sevi pilnveidotu, visbiežāk profesionālajā jomā.
Jūs bieži izjūtat pastiprinātu spriedzi, sajūtu, ka jūs gatavojaties salūzt.
Jūs pastāvīgi gaidāt kaut ko sliktu: viltu, nodevību, darba zaudēšanu, pasaules galu.
Jūs stingri ievērojat rutīnu un ierastos rituālus, un spontanitāte jūsu dzīvē nav vēlama.
Jūs kaitina vieglprātības un neuzmanības izpausmes.
Jūs neesat tendēts uz radošumu un pat savā darbā neesat gatavs atkāpties no noteikumiem un algoritmiem.
Eksperti atzīmē, ka hroniskas nopietnības attīstība notiek pakāpeniski. Tas parasti sākas ar atbildību un rūpēm par mājsaimniecības darbiem, bērniem, hipotēkām un tā tālāk:
“Tad notiek kaut kas tāds, un jūs saprotat, ka pasaule ir trausla un cilvēki ne vienmēr ir uzticami… Un tad jūsu dzīve, tāpat kā plakana pasaule uz ziloņiem, sāk paļauties uz rutīnu, darbu un ikdienu,” skaidro psihiatri.
Viena no raksturīgajām pazīmēm cilvēkam ar hronisku nopietnību ir ciešu attiecību zaudēšana ar draugiem. Ja tikšanās notiek, tās visbiežāk aprobežojas ar kādu lietu veikšanu, piemēram, sporta zāles apmeklēšanu vai darba jautājumu pārrunāšanu.
Drīz vien cilvēks sāk uzskatīt, ka izklaide, spēles un vaļasprieki ir tikai traucēklis. Atpūta ir satraucoša, tā ir izslēgta no grafika.
Vienīgais drošais veids, kā dzīvot, ir tas, ko dari pēc iespējas rūpīgāk un apzinīgāk: uzvedies labi, ievēro noteikumus, ievēro grafiku, izdodas izdarīt lietas, ēst pareizi, sekot līdzi visam
Galu galā cilvēkam ar hronisku nopietnību viss sāk šķist svarīgs, pat mazākie lēmumi rada trauksmi.
Esmu aizmirsis, kā priecāties – kas mani apdraud?
Dzīvesprieka trūkumam var būt vairākas negatīvas sekas uz jūsu fizisko un garīgo veselību, kā arī jūsu vispārējo labklājību. Daži no iespējamiem apdraudējumiem ietver:
Psiholoģiskās problēmas: pastāvīgas skumjas, izmisums un neapmierinātība ar dzīvi var izraisīt depresijas, trauksmes un citu psiholoģisku traucējumu attīstību.
Fiziskās problēmas: Daudzi pētījumi ir parādījuši, ka emocionālajai labklājībai ir tieša ietekme uz fizisko veselību. Prieka trūkums var palielināt sirds slimību risku, vājināt imūnsistēmu un pasliktināt vispārējo veselību.
Sociālā izolācija: cilvēki, kuri nespēj izjust prieku, var kļūt mazāk sabiedriski un sociāli aktīvi. Tas var pasliktināt attiecības ar citiem un sociālo izolāciju.
Dzīves jēgas zaudēšana: prieka trūkums var izraisīt dzīves bezjēdzības sajūtu un motivācijas zudumu mērķu sasniegšanai.
Dzīves kvalitātes pazemināšanās: prieka trūkums var izraisīt vispārējās dzīves kvalitātes pasliktināšanos, jo prieks un apmierinātība ir galvenie labklājības aspekti.
Kopumā dzīvesprieka trūkums var negatīvi ietekmēt visas cilvēka dzīves jomas, tāpēc ir svarīgi meklēt palīdzību un meklēt veidus, kā atgriezt savā dzīvē prieku un gandarījumu.
Kā atkal sākt baudīt dzīvi?
Hroniskas nopietnības pārvarēšana var būt izaicinājums, taču ir vairākas stratēģijas, kas var palīdzēt:
Iemācieties atpūsties: relaksācijas praktizēšana, meditācija vai dziļa elpošana var palīdzēt mazināt spriedzi un stresu. Tas ir viņš, kurš iet roku rokā ar iepriekš aprakstīto slimību.
Attīstiet humora izjūtu: mēģiniet atrast kaut ko tādu, kas patiešām var likt jums smieties. Komēdiju, stand-up skatīšanās vai vienkārši jautru cilvēku pavadīšana var palīdzēt mainīt jūsu garastāvokli.
Atrodi laiku vaļaspriekam un atpūtai: uzmanības novēršana no darba un pienākumiem palīdzēs dažādot tavu dzīvi. Atrodiet sev hobiju un pēc tam atrodiet laiku, lai to praktizētu. Jūs izjutīsit baudu, darot kaut ko tikai sev, procesa labad, nevis “strādājot rezultāta dēļ”.
Mainiet savu domāšanu: apzinieties savas domas. Pārskatiet tās. Ne visu dzīvē vajag uztvert pārāk nopietni. Pieejiet problēmām ar optimismu un pozitīvu skatījumu.
Meklējiet palīdzību: ja hroniska smaguma pakāpe traucē jūsu dzīvei un jums ir grūti tikt galā pašam, meklējiet palīdzību pie psihologa vai psihiatra. Šajā gadījumā ārsti varēs izprast šī stāvokļa cēloņus un izstrādāt stratēģijas tā pārvarēšanai.
