Pēc Zviedrijas pievienošanās NATO varas iestādes pauda gatavību stiprināt stratēģiski svarīgāko salu Baltijas jūrā.
NATO līdz ar Zviedrijas uzņemšanu savās rindās saņēma arī no militārā viedokļa svarīgāko, Baltijas jūras lielāko salu – Gotlandi, vēsta The Financial Times.
Tās platība ir 3,2 tūkstoši kvadrātkilometru, un tās iedzīvotāju skaits ir nedaudz vairāk par 60 tūkstošiem cilvēku.
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons žurnālistiem sacīja, ka starp prioritārajiem jautājumiem, ko viņš pārrunās ar saviem jaunajiem NATO partneriem, ir šīs salas nostiprināšana, ko militārie eksperti un amatpersonas uzskata par stratēģiski svarīgāko vietu Baltijas jūrā.
Gotlande, kas atrodas starp divām NATO valstīm Latviju un Zviedriju, jau sen tiek dēvēta par “milzu aviācijas bāzes kuģi”. Rietumu publikācijas apgalvo, ka tā varētu kļūt par vienu no Maskavas galvenajiem mērķiem konflikta gadījumā starp Krieviju un NATO.
Zviedrijas premjers arī atzina, ka pagaidām uz salas ir “neliels” militārais kontingents, un tāpēc tā atrodas kritiskas ievainojamības zonā, kas ir ārkārtīgi nevēlama Baltijas reģiona valstīm.
Kā galveno argumentu par labu Gotlandes pārvēršanai par patiesi gigantisku lidmašīnu bāzes kuģi, kas apsargā visu Baltijas jūras akvatoriju un debesis virs tās, militārie eksperti min Krievijas iespējamo salas sagrābšanu un tās apvienošanu ar Kaļiņingradas apgabalu, kurā saskaņā ar Rietumu izlūkdienestu datiem, atrodas kāds skaits kodolgalviņu.