ASV amatpersonas un militārās izlūkošanas avoti uzskata, ka kaujas Ukrainā turpināsies vēl vismaz divus gadus. Par to 19.janvārī raksta CNN
Kā uzsver žurnālisti, ASVi pat uzskata, ka visu 2024. gadu Ukraina koncentrēsies uz savas aizsardzības nozares stiprināšanu un gatavosies pretuzbrukumam 2025. gadā.
“Neatkarīgi no tā, kas notiks Amerikas politikā 2024. gadā, ASV un Rietumu izlūkdienestu amatpersonas uzskata, ka Krievijas karš Ukrainā, visticamāk, ilgs daudz ilgāk. Aplēses atšķiras, taču praktiski visi liecina… pietiekami ilgi, lai izdzīvotu pirmo Baidena termiņu,” saka eksperti.
Kāda ASV militārpersona sacīja, ka ASV un Eiropas amatpersonas negaida, ka Ukraina vai Krievija gūs lielas uzvaras kaujas laukā.
“Abas puses ir pārāk noplicinātas gan karaspēka, gan aprīkojuma ziņā, lai paredzētu liela mēroga darbības 2024. gadā,” viņš uzsvēra.
Un viņš piebilda, ka Ukrainas pavēlniecība, visticamāk, uzskata, ka 2025. gads ir “reālāks risinājums attiecībā uz to, ko viņi var radīt jaunas ofensīvas uzsākšanai”.
Pirmā problēma
Pēc ekspertu domām, tā slēpjas apstāklī, ka ilgtermiņā ASV palīdzības trūkums var ļaut Maskavai atjaunot impulsu, palielinot ieroču iegādi un izmantojot Irānas un Ziemeļkorejas atbalstu.
Tajā pašā laikā Baidena administrācijas amatpersonas un likumdevēji, tostarp daži republikāņi, pēc analītiķu domām, cenšas apstiprināt un novirzīt finansējumu Ukrainai pirms gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām saistībā ar iespējamo Donalda Trampa uzvaru, kurš varētu bloķēt palīdzību Ukrainai. Kā sacīja kāda ASV amatpersona, svarīgi ir ne tikai naudas piešķiršana, bet arī tās izmaksa pirms vēlēšanām, jo Tramps varētu bloķēt jebkādus līdzekļus 2024. finanšu gadam.
“Tomēr īstermiņā ASV izlūkdienesta amatpersonas netic, ka ASV finansējuma samazināšana būtiski ietekmēs militārās operācijas Ukrainā,” norāda CNN eksperti.
Tomēr tuvākajā nākotnē ASV finansējuma pārtraukšana Ukrainai, pēc militāro amatpersonu domām, varētu ierobežot Ukrainas iespējas veikt liela attāluma triecienus Krievijas okupētajā Krimā un Melnajā jūrā – triecienus, kurus atbalsta Rietumu ieroči, tostarp ASV, nodrošinot armijas taktiskās raķešu sistēmas, piemēram, ATACAMS.
Kā ziņoja CNN, Amerikas Savienotās Valstis strādāja līdz 2023. gadam, lai rastu juridisku pamatojumu aptuveni 300 miljardu ASV dolāru Rietumos turēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu konfiskācijai un nodošanai Ukrainai.
“Šim retajam manevram būs nepieciešams atbalsts no ASV sabiedrotajiem G7, kā arī Kongresa lēmums piešķirt prezidentam pilnvaras konfiscēt Krievijas īpašumus, kas atrodas ASV,” norādīja izdevuma avoti.
Otrā problēma
ASV amatpersonas arī apsver ietekmi, kādu ASV atbalsta atsaukšana varētu atstāt uz citiem sabiedrotajiem, sūtot signālu, ka Vašingtonai trūkst politiskās gribas atbalstīt sabiedrotos un partnerus ilgtermiņā. Tādējādi, uzsver analītiķi, otrā problēma varētu būt tā, ka Eiropa seko valstu piemēram un sāk pārtraukt kādu palīdzību.
Paredzams, ka Ukraina šo gadu pavadīs, strādājot, lai stiprinātu savu aizsardzības industriālo bāzi un atjaunotu savus spēkus, sagaidot vēl intensīvākas cīņas 2025.gadā, sacīja avots ASV. Šī ir stratēģija, uz kuru, visticamāk, pievērsīsies arī Krievija.
“Tāpēc Rietumu atbalsta turpināšana ir tik svarīga, jo šajā gadā tiks izdarīts viss, kas izšķirs, kā lietas risināsies 2025.gadā un, iespējams, arī turpmāk,” sacīja persona.
Vēl viens nozīmīgs Ukrainas pretuzbrukums Krievijas spēku sašķelšanai okupētajā Melitopoles pilsētā dienvidu okupētajā pilsētā, visticamāk, ilgs vēl vismaz divus gadus, paziņoja Eiropā dislocēta ASV militārpersona.
Trešā problēma
Īstermiņā Ukraina varētu izturēt bez ASV atbalsta, CNN sacīja avots Rietumu izlūkdienestā, taču tas joprojām būtu būtisks zaudējums ne tikai Ukrainai, bet arī ASV pozīcijām pasaulē.
“Tas parāda, ka Krievija spēja ieņemt teritoriju un parāda citām valstīm, ka tās var ieņemt teritoriju ar spēku. Visa būtība šeit ir parādīt, ka mūsdienās lielvaras nevar vienkārši iet un ieņemt teritoriju ar spēku.”, uzsver eksperts.
Tikmēr Baltajā namā, NATO galvenajā mītnē un Kijivā valda liela izpratne, ka, ja Donalds Tramps novembrī tiks pārvēlēts, viņš, visticamāk, samazinās atbalstu Kijivai.
“Galvenais iemesls, kāpēc republikāņi neatbalsta Ukrainas finansēšanu, ir tas, ka viņi nevēlas aizskart kandidātu Trampu un viņa atbalstītājus. Viņš jau ir skaidri pateicis, ko darīs: karš beigsies viņa pirmajā dienā, kas nozīmē, ka Putins varēs saglabāt robežas, kas viņam ir, ja ne vairāk,” 17. janvārī telekanālā CNN sacīja Demokrātu partijas biedrs Maiks Kvilijs.
