Cilvēku īsā “ekonomiskā atmiņa” un ASV ekonomikas reālā izaugsme, investīciju klimata uzlabošanās un Federālo rezervju sistēmas aktivitātes dēļ, var kļūt par jaunu “melno gulbi” nākamajās prezidenta vēlēšanu sacīkstēs ASV, raksta Economist.
Ir pētījumi, kas parāda saistību starp pašreizējo ekonomisko situāciju un vēlētāju lēmumiem ASV prezidenta vēlēšanās. Tie liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju īpaši labi neatceras ekonomikas stāvokli pat pirms pusgada vai gada un savus lēmumus pamato ar pašreizējo ekonomisko situāciju.
“Amerikāņi balso tā, kā viņi šobrīd jūtas, un aizmirst vai ignorē to, ko viņi piedzīvoja vēsturiskā prezidenta pilnvaru laikā,” raksta Economist žurnālisti, atsaucoties uz politologu Kristofera Ahena un Lerija Bārtelsa pētījumiem. Pētnieki norāda, ka liela cilvēku skaita reālo ienākumu kāpums pat divus kvartālus pirms balsojuma var ar augstu precizitāti prognozēt, kurš būs Baltajā namā.
Pašreizējā situācija ASV var būt līdzīga Bila Klintona pārvēlēšanai
Inflācija ASV pēdējā laikā ir samazinājusies, un cenas sākušas pieaugt gandrīz trīs reizes mazāk: 2022. gadā pieauguma temps bija 7,7%, bet tagad tas ir ne vairāk kā 2%.
Ekonomisti prognozē, ka pat inflācijai progresējot, naftas pašizmaksa paliks tajā pašā līmenī un attiecīgi arī degviela un cenas degvielas uzpildes stacijās, ko ik dienas pamana katrs konkrēts amerikānis. Pakāpenisks, bet ievērojams algu pieaugums ir skāris daudzas nozares.
Statistika arī liecina, ka 2023. gada pēdējā ceturksnī reāli rīcībā esošie ienākumi uz vienu cilvēku gada griezumā pieauga par 1,9%. Ja šāds temps turpināsies līdz vēlēšanu procesa beigām, varētu izveidoties līdzīga situācija, kāda bija pirms balsojuma par Bilu Klintonu 1996.gadā, kurš guva otro uzvaru, pateicoties ekonomikas stabilizēšanai valstī un dzīves līmeņa paaugstināšanai.
Inflācija varētu būt Baidena politiskās karjeras nāves signāls
Tomēr analītiķi saka, ka to diez vai var saukt par 100% prognozi. Jāņem vērā arī iespējamā inflācijas ietekme, kas ir mazāk pētīta mijiedarbībā ar politiķu reitingiem.
Jo stabilāka ir ekonomika un atturīgāks kredītu tirgus, jo spēcīgāks var veidoties inflācijas spiediens, kas galu galā var arī aktīvi ietekmēt vēlētāju noskaņojumu, raksta medijs.
Reuters/Ipsos aptauja liecina, ka prezidenta Džo Baidena atzinības reitings 2024. gada janvārī kritās, jo amerikāņi bija noraizējušies par ekonomiku un imigrāciju. Tikai 38% respondentu teica, ka atbalsta Baidena darbu prezidenta amatā, salīdzinot ar 40% decembrī.
Konfrontācija starp Džo Baidenu un Donaldu Trampu 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās notiek uz viņu vispārējās nepopularitātes fona. Tramps pārspēj Baidenu vidēji ar 40% pret 34% rezultātu, un pārējie aptaujātie vai nu nav pārliecināti par savu izvēli, vai arī plāno balsot par kādu citu, vai arī ne par vienu.
