Laikraksta Washington Post sestdienas numurā publicēts korespondentes Ketrīnas Beltones raksts, kas veltīts jauniem Francijas galēji labējo mēģinājumiem mainīt valsts politiku attiecībā uz atbalstu Ukrainai karā ar Krieviju.
Autore secina, ka Kremli atbalstītošie galēji labējie izmanto “runas par cenu, kas tiek maksāta par karu Ukrainā un arvien vairāk jauc to ar domu, ka Ukrainas atbalstīšana ir amerikāņu ideja, bet Francijai ir jānostiprina sevi kā lielvalsti un jāatjauno savas attiecības ar Krieviju.”
Bet Kremlis, kā liecina ar Washington Post saistītu avotu iegūtie dokumenti, apzinās labējo popularitātes pieaugumu un vēlas to izmantot.
Dokumenti, par kuriem raksta Beltone, iegūti ar kādas Eiropas valsts drošības dienesta starpniecību.
Pēc viņu domām, Putina administrācijas priekšnieka pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko uzdevis Kremļa politiskajiem stratēģiem, izmantojot sociālos tīklus, franču politiskos aktīvistus un sabiedriskās domas līderus, izstrādāt politiskās destabilizācijas kampaņu Francijā.
Bet konkrēti to uzvārdi, kuri it kā šajā gadījumā būtu izmantojami, dokumentos nav minēti.
Pirmās prezentācijas par šīm norisēm tika nodotas Kremlim jau 2022. gadā un parādīja, ka politiskā spriedze Francijā, kur saglabājās ievērojams Krievijai simpatizējošu cilvēku slānis, ļāva veikt šādu propagandas kampaņu.
Šogad Kremļa ieteikumi saviem mediju stratēģiem bija konkrētāki: palielināt tādu ziņojumu skaitu, kas veicinātu domu, ka maksāt par svešu karu ir slikta ideja.
Atbildot uz to, saskaņā ar saņemtajiem dokumentiem, tika izstrādātas rokasgrāmatas “botu fermām”. Piemēram, izveidojiet 200 rakstzīmju garu komentāru pusmūža francūža vārdā, kurš uzskata, ka Francijas atbalsts Ukrainai ir “idiotisks piedzīvojums”.
Viens no argumentiem šim iedomātajam francūzim būtu tāds, ka atbalsts Ukrainai rada “inflāciju un dzīves līmeņa pazemināšanos”.
Par šādu dokumentu esamību tika jautāts Kremļa preses sekretāram Dmitrijam Peskovam.
Viņš tos nodēvēja par “kārtējo feiku un pilnīgu muļķību”, uzsverot, ka Kirijenko prezidenta administrācijā ir iesaistīts iekšpolitikā un, ka “visa Eiropa cieš” no sankcijām, ko tā noteica pret Krieviju, un tas nav jāpierāda vēlreiz.
Taču, raksta Washington Post, aktivitāšu analīze sociālajos tīklos liecina, ka ir bijuši mēģinājumi izmantot Francijas iekšējās problēmas, lai veicinātu prokrieviskus naratīvus.
Uzņēmums ”Alto Intelligence”, kas specializējas anomālu digitālo mediju darbības uzraudzībā visā Eiropā, lēš, ka pēc nemieriem, ko izraisīja arābu pusaudža slepkavība Parīzē, gandrīz trešdaļa no visiem ar to saistītajiem komentāriem nākusi no nelielas – 1,2% – grupas. lietotājiem.
Bat šajā komentāru masā 24,2% propagandēja prokrieviskas idejas.
Lielākā daļa kontu, kuros tika nosūtīti šie komentāri, ir saistīti ar galēji labējiem politiķiem – Nacionālās apvienības (agrāk Nacionālās frontes) vadītāju Marinu Lepēnu un Ēriku Zemmuru.
Rudenī pēc Hamas uzbrukumiem Izraēlas apmetnēm un Izraēlas militārajām operācijām Gazā, parādījās pierādījumi, ka pret Izraēlu vērstie protesti Francijā netieši vai ar Krievijas dezinformācijas tīklu palīdzību ir saistīti ar Maskavu.
Sešus mēnešus ilgajā parlamentārajā izmeklēšanā par ārvalstu iejaukšanos Francijas politikā tika secināts: “Krievija mūsu valstī rīko ilgstošu dezinformācijas kampaņu” un uzsvēra Lepēnas partijas lomu, kas saskaņā ar ziņojumu “saglabā daudzas īpašas saites ar Kremli”, var tajā spēlēt un būtībā darbojas kā “komunikācijas kanāls” krievu uzskatu izplatīšanā.
Lepēna ir apsūdzēta par saistību ar Maskavu jau ilgu laiku, kopš viņas partija 2014.gadā paņēma aizdevumu no Krievijas. Kopš plaša mēroga kara sākuma Ukrainā, Lepēna ir mazāk izteikta, atbalstot Putinu, un viņas komentāri par karu parasti ir vērsti uz to, lai uzsvērtu, kā pret Krieviju vērstās sankcijas kaitē Francijas ekonomikai.
Tomēr Nacionālā savienība atteicās atbalstīt Ukrainu vairākos svarīgos parlamenta balsojumos.
Bet pēdējo mēnešu laikā partijas pārstāvji un citi galēji labējie politiķi atkal runā par nepieciešamību atjaunot saites ar Maskavu.
Daudzi no viņiem neslēpj, ka nestabilā politiskā situācija Francijā un ārpolitiskā nestabilitāte dod Krievijai labu iespēju mēģināt vēl vairāk iedragāt situāciju.
