Kremļa fīrers nevar finansēt karu mūžīgi. Par to raksta britu medijs The Economist.
Vladimirs Putins martā rīkos prezidenta vēlēšanas, lai apliecinātu atbalstu viņa režīma iebrukumam Ukrainā pirms diviem gadiem. Viņa sasniegumus šajos divos gados nevajadzētu novērtēt par zemu. Simtiem tūkstošu cilvēku tiek nogalināti, miljoni tiek piespiedu kārtā pārvietoti. Lielākā daļa no tiem ir ukraiņi, kas bēg no Krievijas raķetēm. Tajā pašā laikā aptuveni 1 miljons izglītotu krievu pameta savu valsti, baidoties no represijām un mobilizācijas.
Putins apspieda Krievijas topošo pilsonisko sabiedrību, izolēja valsti no Rietumiem, palielināja tās atkarību no Ķīnas un nostiprināja NATO. Krievijas 2024. gada budžets paredz militāro izdevumu pieaugumu par 70% – līdz 6% no IKP un trešdaļu no visiem izdevumiem. Viņš jau sen konceptualizēja savu karu Ukrainā kā daļu no Krievijas cīņas pret Rietumiem, tāpēc pat tad, ja cīņas būs mazāk intensīvas, izmaksas nesamazināsies.
Līdz šim nauda nebija problēma. Domnīca ”Re: Russia” lēš, ka pirmajā kara gadā Krievija saņēmusi 590 miljardus dolāru eksporta ieņēmumus, galvenokārt no naftas un gāzes. Tas ir par 160 miljardiem dolāru vairāk nekā iepriekšējās desmitgades gada vidējais rādītājs. Otrajā kara gadā ieņēmumi to joprojām pārsniedza par aptuveni 60 miljardiem USD.Kara izmaksas tiek lēstas vairāk nekā 100 miljardu USD apmērā gadā. Konflikts Tuvajos Austrumos, kas varētu paaugstināt naftas cenas, nospēlētu Putina labā.
Šie ienākumi ļauj viņam saglabāt normālas dzīves sajūtu savā valstī. Tomēr, jo ilgāk turpināsies karš, jo grūtāk tas būs. Lai cīnītos ilgā karā, Krievijai vajag vairāk cilvēku, virsnieku un ieroču. Tam savukārt būs nepieciešama masveida mobilizācija un militārās ražošanas centralizēta plānošana. Nekas no tā nebūs viegls uzdevums valstī ar sliktu demogrāfisko stāvokli un plaši izplatītu korupciju.
Putinam nebūs nekādu grūtību pasludināt sevi par vēlēšanu uzvarētāju. Viņa problēmas var sākties vēlāk, kad viņa kara veltīgums atklās viņa triumfa tukšumu. Tas nekādā gadījumā nav ieguvums. Taču, ja Putina cerības sabruks – Donalds Tramps Baltajā namā neatgriežas, un Ukraina turpinās saņemt atbalstu –, viņa problēmas tikai pieaugs. Iepriekš Putins varēja tikt galā ar jebkādu sava atbalsta reitinga samazināšanos, uzsākot karu. Taču šo iespēju viņš jau ir izmantojis.
