Ukrainas Augstākās Radas ”Tautas kalpa” frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija, kurš vadīja Ukrainas delegāciju sarunās ar Krieviju, intervijā medijiem sacīja, ka 2022. gada pavasarī Krievijas delegācija ierosināja izbeigt. karu, ja Ukraina atteiktos iestāties NATO.
“Viņi tiešām gandrīz līdz pēdējam cerēja, ka sagaidīs, kad mēs parakstīsim šādu līgumu, lai mēs ieņemtu neitralitāti. Tā viņiem bija pati galvenā lieta. Viņi bija gatavi izbeigt karu, ja mēs pieņemtu – tāpat kā savulaik Somija – neitralitāti un apņemtos, ka mēs NATO nestāsimies. Patiesībā tas bija galvenais punkts, ”sacīja Arahamija.
Lēmumu atteikties no miera līguma ietekmēja Ukrainas varas iestāžu neuzticēšanās Krievijas pusei, kā arī toreizējā Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona nostāja.
“Tad mēs atgriezāmies no Stambulas, Boriss Džonsons ieradās Kijivā un teica, ka mēs ar viņiem vispār neko neparakstīsim. Un “vienkārši karosim,” sacīja Arahamija. Turklāt, kā atgādināja ukraiņu politiķis, nodoms iestāties NATO ir ierakstīts Ukrainas konstitūcijā, tāpēc šādam līgumam likums būtu jāpārraksta.
Pēc viņa domām, Ukraina šobrīd ir pārāk sliktā pozīcijā, lai risinātu sarunas.
“Mēs tagad nevaram sēsties pie sarunu galda. Mūsu sarunu pozīcija ir ļoti slikta. Par ko mēs tagad sēdēsim? Tur, kur mēs paliekam, tā vienkārši beigsim? Vai jūs domājat, ka Ukrainas sabiedrība to pieņems?” sacīja Arahamija un ierosināja jautājumu par līgumiem ar Krieviju atrisināt referenduma ceļā.
Jūnijā Vladimirs Putins rādīja miera līguma projektu ar Ukrainu, kas tika apspriests sarunās pagājušā gada pavasarī. Pēc Krievijas prezidenta teiktā, Ukrainas delegācija līgumu sākotnēji apstiprinājusi, bet vēlāk Rietumu sabiedroto iespaidā no tā atteikusies.
