Ziņa par augstākās militārās vadības atcelšanu Ukrainas informatīvajā telpā iemesta jau divas reizes. Ko šīs baumas nozīmē? Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada Ukrainas militārais eksperts Oļegs Ždanovs
Pirmā informācija bija par Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Valērija Zaļužnija atcelšanu, otrā – par Ukrainas Apvienoto bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnantu Serhiju Najevu, Ukrainas Bruņoto spēku Medicīnas spēku komandieri Tatjanu Ostaščenko un Operatīvi stratēģiskās grupas “Tavria” komandieri Oleksandru Tarnavski. Neraugoties uz to, ka šīs ziņas vēlāk noliedza aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, līdzīgas noplūdes – par dažu ģenerāļu drīzu atlaišanu – bija arī nesenajā ”Time” rakstā, kas izraisīja asas diskusijas Ukrainā.
Kāpēc tas notiek?
Izskaidrojums ir vienkāršs: tie ir netieši Prezidenta biroja mēģinājumi veikt tīrīšanu mūsu Aizsardzības ministrijas militārajā blokā. Taču mēģinājumi tiek slēpti – jo Valsts prezidenta kanceleja ļoti baidās no sabiedrības reakcijas, kurā militāristi izpelnījušies lielu popularitāti, un paša prezidenta reitingu krituma. Turklāt viņi baidās tieši no militārpersonām, kas, kā viņiem šķiet, rada draudus – ar to, ka viņi pakļaujas saviem komandieriem un izpilda viņu pavēles. Un, ja ir kādi izlēcieni pret militārajiem vadītājiem, var nākt pavēle atkāpties, pārtraukt uguni un tamlīdzīgi.
Prezidenta birojs vēlas 100% kontrolētu armiju, bet tajā pašā laikā vēlas nezaudēt reitingus iedzīvotāju vidū. Un šodien armija ieņem pirmo vietu sabiedrības uzticībā arī reitingu ziņā.
Šajā situācijā nav ārēju pavēļu. Rietumiem ar to nav nekāda sakara. Tās visas ir iekšējas ķildas un Biroja iniciatīva. Starp citu, ārējie spēki, gluži pretēji, stāv aiz mūsu militārpersonām, viņi aizstāv militārpersonas, Rietumu sabiedrotajiem, īpaši militārajiem pārstāvjiem, ģenerālis Zalužnijs ir saprotama un ļoti svarīga figūra.
Katru reizi, kad šī tēma tiek aktualizēta, frontē var notikt katastrofa. Viss ir ļoti trausls, un ukraiņi ir iemācījušies izprast un analizēt politisko situāciju – galu galā ir pagājuši gandrīz divi gadi kopš pilna mēroga kara sākuma.
Bet mums ir ģenerāļi, kurus prezidenta birojs neaizskar. Un viņi nav tie labākie, viņu taka turpinās jau kopš 2014. gada. Viņu vadībā mēs ciešam lielus zaudējumus, taču šie ģenerāļi nav to sarakstā, par kuriem Valsts prezidenta kanceleja izplata baumas.
Bet tie, kas ir vairāk vai mazāk progresīvi, mūsu ukraiņu ģenerāļi, bez Maskavas pēdām, tieši ir sarakstā. Par medicīnas spēku komandieri neko nevaru pateikt, jo neko daudz šajā jomā nesaprotu, kas tur ir un kas par problēmu, bet par Najevu un Tarnavski teikšu – šie mūsu ukraiņu ģenerāļi tālu nav šodienas sliktākie. Un šeit stratēģija viņu diskreditēšanai ir diezgan skaidra.
Viss var notikt pa kluso. Civilā vara centīsies to darīt. Maksimāli centīsies. Var sākties slēpta kampaņa, kas nāk no tālienes, lai viņus diskreditētu: ka viņi ir kļūdījušies, kaut ko nepareizi plānojuši vai nepareizi organizējuši.
Patiesībā šī ir viena no varas uzurpācijas sastāvdaļām.
Un ko, vai ir kāds, kas viņus aizstātu? Viņiem, protams, ir savi kandidāti. Un tas var būt ģenerālis Oleksandrs Sirskis. Lūdzu, ņemiet vērā, ka viņš pastāvīgi atrodas informatīvajā telpā, viņu pastāvīgi ar augstākajām amatpersonām ved uz fronti, un ar prezidentu Volodimiru Zeļenski – kurš vienmēr stāv viņam blakus? Sirskis. Kuru visvairāk slavē Birojs? Sirski.
Viņš ir pats pirmais kandidāts Zalužnija nomaiņai.
Vai jaunais aizsardzības ministrs Rustems Umerovs uzdrošināsies spert šādu soli? Umerovs ir ”viltus priekšsēdētājs”, figūra, kas neko neizlemj. Pat BBC savā rakstā par Umerova iecelšanu atklāti un skaidri rakstīja, ka tas ir Jermaka cilvēks.
Tāpēc šeit nav par ko brīnīties. Ja arī uzdrošināsies, tad Umerovs neuzdrošināsies.