Izraēlas kara kabinets ir izlēmis, kur tiks uzsākts atbildes trieciens pret Irānu. Var pat uzskatīt, ka tas norādīja mērķus. Bet pagaidām tas atriebības aktu atlika. Iespējams, lai Irānai būtu laiks sagatavoties, tāpat kā Izraēlai izdevās sagatavoties plaši izziņotajam Irānas uzbrukumam. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada ukraiņu militārās rūpniecības inženieris un komunikāciju speciālists Oleksandrs Kočetkovs
Irāna šīs publiskās akcijas laikā palaida 330 bezpilota lidaparātus un raķetes, Izraēla un tās sabiedrotie notrieca gandrīz visas, izņemot, acīmredzot, hiperskaņas kaujas galviņas. Krievija Ukrainā jau ir palaidusi tūkstošiem bezpilota lidaparātu un raķešu.
Kāpēc mūsu NATO partneri nenotriec un vēl neplāno notriekt Ukrainai uzbrūkošās Krievijas raķetes, ASV amatpersonas skaidri paskaidroja: jo Izraēlā un Ukrainā ir pilnīgi atšķirīgi kari. Tiesa, viņi nepaskaidroja, kāpēc ASV bremzē raķetes pretgaisa raķešu sistēmām, lai vismaz Ukraina pati varētu notriekt raķetes un dronus. Lai neatkārtotos tas, kas tagad notiek Čerņihivā un pirms tam notika Harkivā, Odesā un visur Ukrainā.
Bet varbūt drīz paskaidros? – pēc ļoti iespējamā nākamā satricinājuma Kongresā, apspriežot palīdzību Ukrainai…
Tātad Irānas gaisa triecieni Izraēlai un turpmākais Izraēlas atbildes trieciens ir demonstrācijas, nodomu un spēju demonstrācija. Neviens nevēlas īstu karu, pat ne Irānas ajatollas, kas labi pelna no naftas un ieroču tirdzniecības.
Tieši tāpēc ASV un to sabiedrotie nebaidās piedalīties šajā uguns šovā, par kura scenāriju puses viena otru brīdināja jau iepriekš.
Bet Ukrainā notiek iznīcināšanas karš. Ar maksimālu spriedzi un dzīvniecisku neatlaidību. Šeit nav imitāciju, iznīcināšana, ievainojumi un nāve ir reāli.
Civilizētā pasaule to piedzīvoja Otrā pasaules kara laikā un izmisīgi nevēlas atcerēties.
Nu lai tā būtu: demokrātiskā pasaule ar ASV priekšgalā šausmīgi baidās no tieša konflikta ar viduslaiku mentalitātes Krieviju ar kodolšķēpiem un jataganiem un vienkārši krīt izmisumā, domājot par tā iespējamo. sabrukumu. Bet kāpēc tad pasaule mierīgi pārcieta gan PSRS sakāvi aukstajā karā, gan tās sabrukumu?
Atbilde ir tāda, ka Krievija ne tikai nav Ukraina. Un arī ne Irāna. Mūsdienu Putina Krievija nemaz nav Padomju Savienība.
Jā, Savienībā stagnācijas laikā bija totalitārisms, bet tas bija gauss. Pēc inerces, atšķirībā no haosa, kas tagad ir Krievijā. Bet PSRS bija arī ideoloģija, kas vērsta uz gaišu nākotni: beidzot celsim komunismu un dzīvosim.
Mūsdienu Krievijā viss, ar ko var lepoties, ir tikai pagātnē, ir tikai kari pret visiem. Slepkavu diktatūra, tiesību trūkums, ciešanas, bezcerība – protams, ne visiem, bet ierindas pārstāvjiem.
Svarīgs padomju ideoloģijas elements bija “cīņa par mieru”. Visādas miera konferences, Miera fonds, plakāti, dziesmas, filmas… Ja pasaules iznīcināšana bija iespējama, tad tā bija tikai nolādēto kapitālistu rokās.
Krievijā valda kara kults, nāves kults, ko sludina visa valsts. Krievi visos līmeņos runā par savu misiju vai nu “glābt pasauli”, pārvēršot to par stabilu Krieviju, vai arī to iznīcināt. “Kāpēc mums ir vajadzīga pasaule, kurā nav Krievijas?”
Padomju vadītāji centās spēlēt pēc noteikumiem. Atrisinot Kubas raķešu krīzi, PSRS demonstrēja gan savu gatavību, gan spēju risināt sarunas, nevis tikai izvirzīt bezjēdzīgus ultimātus. Tajos laikos nevarēja iedomāties, ka PSRS pārstāvēja tāds atsaldētais kā Vasilijs Nebenzja, kurš runā agresīvas un galvenais – nekonstruktīvas muļķības.
Vienkārši sakot, civilizētā pasaule Krievijā saskata nevis ideoloģisku pretinieku, kas gatavs līdzāspastāvēt (kā tā uztver Ķīnu), bet gan šausmīgu tumšo spēku, attiecībās ar kuru nevalda ierastie modeļi un kuru nevar paredzēt atšķirībā no PSRS. Šis spēks sakāves vai sairšanas gadījumā spēj ievilkt visu cilvēci sev līdzi bezdibenī, nospiežot vienu sarkano pogu.
Taču apokaliptiskā scenārija risks ASV ir nepārprotami pārspīlēts. Viņi vienkārši nevar saprast, ka, demonstrējot vājumu un uzklausot agresora prasības, viņi, gluži pretēji, padara šo scenāriju ticamāku.
Ir pēdējais laiks rīkoties pēc iespējas izlēmīgāk, visu rūpīgi pārdomāt un nodrošināt. Vai arī nedomājot vispār, kā tiek mācīts specvienībām: pie pirmajiem draudiem šaujiet, lai nogalinātu.
Diemžēl ASV ir vēlme izvairīties no galvenās un ļoti sarežģītās globālās problēmas risināšanas, par kuru de facto ir kļuvusi Krievija. Ir nodoms to atlikt līdz politisko satricinājumu beigām ASV. Novirzīt šo problēmu uz Eiropu ģeogrāfiski.
Jebkas, tikai lai nesarežģītu savu politisko pensionēšanos.
