Amerikāņu psihologi no Ņujorkas Kolumbijas universitātes pētīja pozitīvās un negatīvās informācijas, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir jātur noslēpumā, ietekmi uz cilvēka psihi. Viņi secināja, ka sliktās ziņas ir labāk publiskot pēc iespējas agrāk, savukārt labās ziņas var paturēt noslēpumā un gūt no tām emocionālu labumu. Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā Journal of Personality and Social Psychology (JPSP).
“Lai gan negatīvie noslēpumi ir daudz biežāki nekā pozitīvie, daži no dzīves priecīgākajiem notikumiem sākas ar noslēpumiem, tostarp laulības piedāvājumiem, grūtniecību, negaidītām dāvanām un aizraujošām ziņām. Pozitīvajiem noslēpumiem, ko cilvēki izvēlas glabāt, vajadzētu likt viņiem justies labi, un pozitīvas emocijas ir zināms enerģijas pieplūduma prognozētājs,” sacīja vadošais pētījuma autors Maikls Slepians.
Pēc zinātnieka domām, pozitīvā ietekme, kas rodas, glabājot noslēpumus par kaut ko patīkamu vai priecīgu, ir divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, jau pats fakts par kādu labu un mums svarīgu notikumu uzlabo garastāvokli. Otrkārt, iemesls pozitīvu noslēpumu glabāšanai parasti paliek personisks un ir saistīts ar tā saukto iekšējo kontroles lokusu – tas ir, spēju kontrolēt notikumus, kas ir pakļauti mūsu gribai.
Tajā pašā laikā negatīvo noslēpumu glabāšana parasti ir saistīta ar ārēju motivāciju un faktoriem, kurus mēs bieži nevaram ietekmēt. Šie noslēpumi bieži vien ir saistīti ar kaunu un citām tumšām emocijām. Psihologi nonākuši pie secinājuma, ka šādas informācijas slēpšana pamazām noplicina cilvēka psihi.
Šajā sakarā zinātnieki iesaka ikreiz, kad jums tiek piedāvāts izvēlēties, vai vispirms dzirdēt labas vai sliktās ziņas, izvēlēties slikto – tā jūs palīdzēsiet sarunu biedram atbrīvoties no emocionālā spiediena un pastiprināsiet labo ziņu sniegšanas pozitīvo efektu.
