Jau vakar mēs publicējām vairākus izvilkumus no vācu medija Bild žurnālista Pola Ronheimera intervijas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, bet šoreiz paša žurnālista iespaidi par šo tikšanos
Es gaidīju satikt nomāktu prezidentu. Pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pirmo reizi pēdējo dienu laikā runāja par gaidāmo sakāvi, ja ieroči nenāks no ASV, es pieņēmu, ka ieraudzīšu neapmierinātu prezidentu. Dziļi vīlies Rietumos, dusmīgs, rezignēts – tādu es iedomājos satikšanos.
Taču bija otrādi.
Kad otrdienas rītā satiku Zelenskiju ārpus Harkivas pie ukraiņu jaunajām aizsardzības līnijām, viņš bija draudzīgs, koncentrēts, atvērts un spēja smaidīt, neskatoties uz drāmu. Viņš ļoti skaidri izteica brīdinājumu: “Mums ir jābūt gataviem…”
Būt gatavam šajās dienās Ukrainā nozīmē būt gatavam vēl vairāk Krievijas uzbrukumiem, bezpilota lidaparātu uzbrukumiem, lielām Krievijas ofensīvām, daudziem nāves gadījumiem. Tas viss man atgādina kara sākumu, ko es piedzīvoju Kijivā.
Tajās dienās notika diskusijas par to, vai īsā laikā ieradīsies pietiekami daudz ieroču, lai aizstāvētu valsti.
Tagad atkal ir līdzīgi, pat ja diez vai kāds to vēlas redzēt.
Tagad pilsēta, kas ir virsrakstos, ir Harkiva. Taču interese pasaulē vairs nav tik liela kā 2022. gada februārī, kad sākās lielās šausmas.
Pēc aizsardzības objektu apmeklējuma es gandrīz 40 minūtes runāju ar Zelenski kādā industriālajā vietā Harkivā. Kā viņa dēls skatās uz karu, ko viņš saka par Taurus un kā tiek galā ar ieroču trūkumu.
Zelenskim, kā man šķita, nebija bail no uzbrukumiem Harkivā.
Viņš pat jautāja, vai mums nevajadzētu pārcelt interviju uz āru, neskatoties uz bailēm no bumbas. Zelenskim nepatīk tumšas telpas vai pagrabi. Viņš, bijušais aktieris, mīl brīvību.
Mani sarunā visvairāk interesēja, ja neskaita pašreizējās debates, vai viņš tiešām joprojām tic Ukrainas uzvarai, t.i., visu Ukrainas reģionu, tostarp Krimas atbrīvošanai no Krievijas armijas. Patiesībā Zelenskis pat runāja par pretuzbrukumu, kas tika plānots, taču nevēlējās vai nevarēja sniegt sīkāku informāciju par to, kā tas izdosies bez papildu ieročiem un pārāk maz karavīru.
Es Zelenskim teicu, ka Ukrainā sastopu arvien vairāk cilvēku, kuri bija skeptiski par visas teritorijas atgūšanu. Man ir tāda sajūta, ka arvien vairāk ukraiņu netic, ka visa Ukraina tiks atgūta.
Prezidenta atbilde bija tūlītēja: “Tas ir mērķis. Tas ir taisnīgums. Lai atgūtu visu mūsu teritoriju. Kā jau teicu, manuprāt, vēl tāls ceļš ejams. Es nevēlos būt pārāk optimistisks, man jābūt ļoti reālistiskam. Ja runa ir par neatkarīgas Ukrainas, demokrātiskās Ukrainas, kas ir daļa no Eiropas vai topošās ES, glābšanu, Ukrainu kā nāciju, tad mums ir jāatgūst sava neatkarība.
Bet ko tas nozīmē, ja vēl viens pretuzbrukums neizdodas, kad būtu laiks sarunām?
Zelenskis atsaucās uz diplomātiskajām sarunām, kurām būtu jānotiek Šveicē. Bet kā tas darbojas bez Krievijas pie galda? Zelenskis: “Protams, bez Krievijas. Jo mums nav vajadzīgs, lai viņi tur bloķētu lietas.
Zelenskis mani pārsteidza. No vienas puses, ar savu optimistisko noskaņojumu par spīti sarežģītajai līdz dramatiskajai situācijai. Ar savu bezbailību Krievijas armijas priekšā, lai cik spēcīga tā arī nebūtu.
