7.oktobrī Gazas joslu kontrolējošā teroristu grupējuma Hamas kaujinieki uzbruka Izraēlai un izlauzās cauri robežai. Viņiem izdevās sagūstīt desmitiem karavīru un civiliedzīvotāju. Valsts varas iestādes atzina, ka nebija gatavas uzbrukumam.
Tajā pašā laikā Mossad (Izraēlas izlūkošanas un īpašo uzdevumu aģentūra) tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajām izlūkošanas aģentūrām pasaulē. No kurienes šī slava un kāpēc šoreiz izlūkdienesti nebija gatavi Hamas uzbrukumam.
Izraēlas izlūkošana bieži tiek raksturota kā “labākā pasaulē”. Kāpēc?
Izraēlas izlūkdienests parādījās gandrīz uzreiz pēc pašas valsts dibināšanas. 1949. gada 13. decembrī premjerministrs un aizsardzības ministrs Dāvids Ben-Gurions apvienoja Izraēlas izlūkdienestus, lai izveidotu Izlūkošanas un īpašo operāciju institūciju Mossad. Tās galvenais mērķis bija cīnīties ar visiem “Izraēlas tautas ienaidniekiem” – ne tikai pašā Izraēlā un tās robežās, bet arī visā pasaulē.
Pirmajos gados organizācija koncentrējās uz izlūkdatu vākšanu par arābu valstīm un nacistu noziedznieku medīšanu. Pirmais veiksmīgais gadījums bija “holokausta arhitekta” Ādolfa Eihmaņa notveršana 1960. gadā. Viņš tika nozagts Argentīnā: kad Mossad darbinieki atrada Eihmanu, viņu apreibināja ar narkotikām un, kā avārijā cietušu pilotu, aizveda uz Izraēlu. Tiesa viņam piesprieda nāvessodu.
Mossad savervēja simtiem aģentu arābu valstīs. Slavenākais no tiem bija Ēģiptes ebrejs Eli Koens, kurš īsi pirms aresta gatavojās tikt nominēts Sīrijas aizsardzības ministra vietnieka amatam.
Koenam izdevās iegūt informāciju, kas palīdzēja Izraēlai uzvarēt sešu dienu karā starp Izraēlu un arābu valstu koalīciju, kurā ietilpa Ēģipte, Jordānija un Sīrija. Kara rezultātā Izraēla ieguva kontroli pār Gazas joslu un citām teritorijām. Aģents Koens tika atklāts un izpildīts.
Vēl viena slavena Mossad operācija bija 1972. gada Minhenes olimpisko spēļu terorakta vaininieku meklēšana. 5. septembrī palestīniešu kaujinieku organizācijas “Melnais septembris” dalībnieki uzbruka olimpiskajam ciematam. Viņi nogalināja divus un sagūstīja deviņus Izraēlas pilsoņus un pieprasīja atbrīvot 234 palestīniešu ieslodzītos. Vācijas valdība mēģināja atbrīvot ķīlniekus, taču viņi visi tika nogalināti. Tad Izraēlas Aizsardzības komiteja pavēlēja Mossad atrast un iznīcināt 13 kaujiniekus, kas bija iesaistīti sportistu slepkavībā. Operāciju sauca par “Dieva dusmām”. Organizācijas darbinieki izsekoja un nogalināja lielāko daļu teroristu.
Ar šādām operācijām Mossad ieguva reputāciju kā viena no labākajām izlūkošanas aģentūrām pasaulē, tomēr viņu darbā bija vairākas lielas neveiksmes.
Medija Haaretz apskatnieks Anšels Fefers pašreizējo Hamas uzbrukumu salīdzināja ar Jomkipuras karu (1973. gada 6.–25. oktobris). Savu nosaukumu tas ieguvis no Jom Kipuras svētkiem, kas pazīstami arī kā “sprieduma diena” vai “piedošanas diena”, kas ir galvenais gavēnis jūdaismā, ko svin pat laicīgie ebreji. 6.oktobrī Ēģiptes un Sīrijas karaspēks uzbruka Izraēlai un uzsāka ofensīvu pret valsti.
Ne IDF (Izraēlas armija), ne Mossad nebija gatavi karam. Izraēlas izlūkdienestiem bija informācija par karadarbības uzliesmojumu. Dienu pirms uzbrukuma Mossad direktors saņēma informāciju par gaidāmo ofensīvu no sava aģenta Ēģiptē; Papildus Mossad, informācija par uzbrukumu tika nodota CIP. Tomēr valsts militārā pavēlniecība neticēja uzbrukuma iespējamībai, kas gandrīz beidzās ar Izraēlas sakāvi.
Šī izlūkošanas neveiksme izraisīja iekšzemes protestus un Goldas Meiras valdības iespējamo atkāpšanos. Hamas arī pārsteidza Izraēlas izlūkdienestus 2006. gada jūnijā, kad kaujinieku grupējums iebruka Izraēlā un uzbruka trim Izraēlas karavīriem. Divi karavīri tika nogalināti, un pēdējais, Gilads Šalits, tika sagūstīts. Viņš pavadīja vairāk nekā piecus gadus Hamas cietumos, pirms 2011. gadā tika apmainīts pret 1027 palestīniešiem, kas tika turēti Izraēlas cietumos.
Kaujinieki uzbrukumu Izraēlai gatavojuši jau vairāk nekā gadu. Kāpēc izlūkdienesti to nepamanīja?
Izlūkošanas eksperti parasti izšķir neveiksmes izlūkdatu vākšanā, neveiksmes analīzē un politikas veidotāju nespēju ņemt vērā izlūkošanas aģentūru brīdinājumus.
Kā norādīja Kārnegi fonda vecākais līdzstrādnieks un bijušais ASV Valsts departamenta sarunu vadītājs Tuvo Austrumu jautājumos Deivids Millers, šoreiz problēma ir tā, ka Izraēlas varas iestādes neticēja, ka Hamas izlems uzbrukt.
Bijušais Izraēlas nacionālās drošības padomnieka vietnieks Čaks Freilihs uzskata, ka Hamas uzbrukums bija iespējams Izraēlas militāro un izlūkdienestu “nekārtības” dēļ.
Bijušais ASV vēstnieks Izraēlā Martins Indiks veiksmīgo Hamas uzbrukumu saista ar trim iemesliem: nepietiekama Izraēlas sagatavotība iespējamam iebrukumam, nepietiekams karaspēks gar robežu un fakts, ka robežas žogs, kas izmaksāja miljoniem šekeļu, izrādījās ne tik neieņemams, kā cerēts.
Daži eksperti piekrīt, ka Izraēlas armija un izlūkdienesti bija aizņemti ar iekšējām problēmām. Izraēlieši mēnešiem ilgi protestē pret premjerministra Netanjahu mēģinājumiem bloķēt Augstāko tiesu no likumdošanas un izpildvaras lēmumu ietekmēšanas, izraisot šķelšanos valstī. Tajā pašā laikā tūkstošiem rezervistu draudēja pārtraukt dienestu armijā, protestējot pret Netanjahu politiku. “Tas sūtīja skaidru signālu mūsu ienaidniekiem, ka Izraēla ir vāja,” sacīja Avi Melameds, bijušais Izraēlas izlūkdienesta ierēdnis. Saskaņā ar četru augstāko Izraēlas izlūkdienestu amatpersonu teikto, kas anonīmi runāja ar laikrakstu The New York Times, izlūkdienestu un militārās amatpersonas pieļāva virkni kļūdu, kas noveda pie uzbrukuma.
Lai gan Mossad regulāri sūta aģentus uz Jordānas Rietumkrastu un Gazas joslu, izlūkdienesti nav spējuši izsekot galvenajiem saziņas kanāliem, ko izmanto Hamas kaujinieki. Turklāt Izraēlas karavīri pārāk daudz paļāvās uz kamerām un kustību sensoriem, lai uzraudzītu robežu, kas deva Hamas nelielas priekšrocības, jo kaujinieki viegli atspējoja aprīkojumu. Tāpat iebrukuma laikā Izraēlas komandieri atradās tajā pašā robežbāzē, kuru kaujinieki nekavējoties sagūstīja. Rezultātā vairs nebija neviena, kas varētu uzturēt sakarus ar pārējiem spēkiem.
Vēl viens faktors, ko minēja NYT intervētās Mossad amatpersonas, ir valdības uzmanības trūkums Hamas uzbrukuma draudiem.
Nedēļu pirms uzbrukuma Izraēlas izlūkdienestu amatpersonas informēja drošības līderus par aktuālākajiem draudiem valsts aizsardzībai, laikrakstam The New York Times pastāstīja avoti. Uzmanība pievērsta Libānas kaujinieku radītajām briesmām uz Izraēlas ziemeļu robežas, savukārt Hamas radītie draudi lielākoties nav apspriesti.
9.oktobrī anonīms Ēģiptes izlūkdienesta avots paziņoja, ka Ēģipte, kas bieži vien ir starpnieks starp Izraēlu un Hamas, vairākkārt brīdinājusi Telavivu par uzbrukumu. “Mēs viņus brīdinājām, ka situācija eksplodēs un ļoti drīz. Taču viņi par zemu novērtēja šādus brīdinājumus,” sacīja anonīma izlūkdienesta amatpersona. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu gan noliedz, ka valsts varas iestādes būtu saņēmušas šādus brīdinājumus.
Turklāt runātāji atzīmē, ka valsts politiskā vadība ņēma vērā Gazas militāro līderu izteikumus, ka viņi it kā negatavojas uzbrukt Izraēlai.
Izraēlas armijas vadība atzīst, ka paskaidrojumi sabiedrībai būs nepieciešami, taču uzsver, ka tagad tiem nav īstais laiks. Kā norādīja bijušais valsts nacionālās drošības padomnieka vietnieks Čaks Freilihs, valdība noteikti saskarsies ar šādas drošības neveiksmes sekām: “Pēc Jomkipuras kara toreizējās Izraēlas premjerministres Goldas Meiras valdībai vajadzēja trīsarpus. gadus, lai atkāptos,” nedomāju, ka šoreiz tas prasīs tik ilgu laiku.
