Eiropas Savienība, ieviešot sankcijas pret Krievijas uzņēmējiem, izmanto apšaubāmus informācijas avotus. Dažos gadījumos tie ir raksti no Vikipēdijas, kā arī ziņu un izklaides medijiem, raksta Politico, kas ieguva piekļuvi pieciem ES dokumentiem.
Izdevums apgalvo, ka, lai attaisnotu sankcijas pret Krievijas uzņēmējiem, ES izmantojusi publikācijas no kulinārijas izdevumiem, kā arī dzīvesstila projektus, kas saistīti ar Krievijas valdību. Žurnālisti atklāja, ka tajā kā atsauces materiāls ir ne tikai žurnāla Forbes profili, Financial Times un Reuters raksti, bet arī Tatler un Wikipedia materiāli. Tas viss, kā raksta Politico, ļauj dažiem Krievijas uzņēmējiem tiesas ceļā atcelt sankcijas.
Piemēram, holdinga ”Akron” labuma guvēja Vjačeslava Kantora gadījumā ES norādīja, ka viņa pilsonība ir “Krievijas ebrejs”. Par to bija jāatvainojas, jo Kantora advokāti panāca, ka šis raksturojums tika atzīts par antisemītisku. Viņa dosjē, saskaņā ar Politico, ir vairākas citas neprecizitātes. Tā Kantors tur kļūdaini ir norādīts kā ”Akron” akcionārs. Turklāt kā pierādījumi tiek pasniegti reklāmas raksti no medija ”Večerņij Murmansk” un portāla Rambler.
Martā juristu grupa, no kuriem daudzi pārstāv Krievijas uzņēmējus, publicēja atklātu vēstuli, sūdzoties par ES izmantoto informāciju.
“Daudzi cilvēki tika uzskaitīti, pamatojoties tikai uz publiski pieejamiem avotiem, kas iegūti, izmantojot vienkāršu Google meklēšanu, tostarp apšaubāmus tabloīdu rakstus vai anonīmus emuārus. Šī nepilnīgā sagatavošanas darba dēļ daudzas sankcijas ietver rupju sagrozīšanu, nepatiesus faktu paziņojumus un pretrunas,” teikts tajā.
Lietā par sankciju noteikšanu mediju magnātam Grigorijam Berezkinam viņa advokāti atklāja mākslīgā intelekta rakstītu rakstu, kā arī materiālus no vietnes ar nosaukumu “Krievijas noziegumi”, kuru, pēc Politico ziņām, bija uzrakstījuši neeksistējoši žurnālisti. Septembra vidū kļuva zināms, ka holdinga ”RBC” īpašnieks Berezkins, kurš kontrolēja arī ”Komsomoļskaja Pravda” un laikrakstu ”Metro”, tika izslēgts no ES sankciju sarakstiem. Tajā pašā laikā sankcijas tika atceltas pret miljardieri un bijušo senatoru Farkhadu Ahmedovu un bijušo tiešsaistes mazumtirgotāja ”Ozon” vadītāju Aleksandru Šulginu.
Šobrīd Eiropas tiesa izskata 95 lietas par izslēgšanu no sankciju sarakstiem. Jūlija beigās Lielbritānija atcēla sankcijas pret uzņēmēju Oļegu Tinkovu, kurš iestājās pret karu Ukrainā, un 2022.gada oktobrī ziņoja, ka viņš nolēmis atteikties no Krievijas pilsonības. Bijušais ”Yandex” līdzīpašnieks Arkādijs Voložs arī nosodīja karu. Dažas dienas pēc šī paziņojuma viņš lūdza ES atcelt pret viņu vērstās sankcijas, taču tas vēl nav noticis.